Latvijas deficīts 2026: vai tas pārsniegs 3% no IKP?

Latvijas valdība 2026. gada 1. augustā publiski apliecināja ieceri veikt fiskālo konsolidāciju, lai 2026. gada budžetā ievērotu Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumus. Tas ir svarīgs signāls, tomēr vēl negarantē, ka faktiskā vispārējās valdības budžeta bilance paliks 3% robežās. Prognozes periods beidzas 2026. gada 31. decembrī, jo pēc šā datuma būs noslēdzies gads, kura ieņēmumi, izdevumi un IKP noteiks gala attiecību.

Autors: LinuxNet ekonomikas redakcija. Informācija un scenāriji vērtēti 2026. gada 24. augustā, izmantojot Finanšu ministrijas 1. augustā aktualizēto informāciju.

Vai 2026. gada deficīts būs virs 3% no IKP?

• Vērtējamais iznākums: vai Latvijas vispārējās valdības deficīts 2026. gadā pārsniegs 3,0% no IKP.
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• “Jā” iznākums: oficiālais rezultāts ir lielāks par 3,0% no IKP.
• “Nē” iznākums: rezultāts ir 3,0% no IKP vai mazāks.
• Atbildi noteiks oficiāli publicētais 2026. gada vispārējās valdības budžeta bilances rezultāts.

Šī robeža nav tikai simbolisks skaitlis. ES Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvarā 3% no IKP ir būtisks atsauces līmenis, pēc kura tiek vērtēta dalībvalsts fiskālā situācija. Tomēr vienas prognozes vai viena mēneša ieņēmumu dati vēl nav pietiekami, lai droši noteiktu visa gada iznākumu.

Finanšu ministrijas 1. augusta signāls vēl neizšķir rezultātu

Finanšu ministrijas valsts budžeta prognožu informācija liecina, ka Latvijas valdība plāno fiskālo konsolidāciju, lai 2026. gada budžetā ievērotu ES disciplīnas nosacījumus. Tas stiprina scenāriju, kurā deficīts nepārsniedz noteikto robežu, jo valdība problēmu atzīst un paredz koriģējošus pasākumus.

Vienlaikus publisks nodoms konsolidēt budžetu nav tas pats, kas jau sasniegts gada rezultāts. Iznākumu ietekmēs pasākumu apjoms, to ieviešanas laiks, faktiskie nodokļu ieņēmumi un ekonomikas nominālais pieaugums. Nozīme būs arī tam, vai gada laikā neradīsies jauni izdevumi, kuri sākotnējā plānā nav pilnībā ietverti.

Tādēļ pašreiz zināmais fakts ir valdības izvēlētais virziens, nevis galīgais deficīta procents. Precīzākai prognozei nepieciešami turpmākie Finanšu ministrijas aprēķini, budžeta izpildes dati un 2026. gada IKP novērtējums.

Aizsardzības un enerģētikas izdevumi palielina spiedienu

Latvijas fiskālajā politikā 2026. gadā saduras divi mērķi: nepieciešamība saglabāt budžeta disciplīnu un vajadzība finansēt stratēģiskas prioritātes. Aizsardzības izdevumu palielināšana var prasīt papildu finansējumu personālam, infrastruktūrai, aprīkojumam un ilgtermiņa iepirkumiem.

Enerģētikas investīcijas var būt nepieciešamas tīklu drošībai, ražošanas jaudām, savienojumiem un noturībai pret cenu vai piegāžu satricinājumiem. Daļa projektu var saņemt ES līdzfinansējumu, taču nacionālais līdzfinansējums un ar projektiem saistītās izmaksas tik un tā var ietekmēt valsts budžetu.

Izšķirošs būs ne tikai izdevumu apjoms

Deficīta rādītāju var ietekmēt arī izdevumu uzskaites laiks. Ja liels maksājums vai investīcija tiek ieskaitīta 2026. gada vispārējās valdības izdevumos, tā var pasliktināt tieši šā gada bilanci. Savukārt projekta sadalīšana vairākos gados var mazināt viena gada ietekmi, lai gan nemaina kopējās saistības.

Svarīgi būs arī tas, vai valdība jaunās prioritātes finansēs ar ieņēmumu palielināšanu, citu izdevumu samazināšanu vai papildu aizņemšanos. Tikai pēdējā iespēja visredzamāk palielina deficīta risku, bet arī nodokļu paaugstināšanai un izdevumu samazināšanai var būt ietekme uz ekonomikas aktivitāti.

Inflācija budžetam dod gan ieņēmumus, gan papildu izmaksas

Mērena cenu un algu izaugsme nominālā izteiksmē parasti palielina pievienotās vērtības nodokļa, darbaspēka nodokļu un atsevišķu patēriņa nodokļu ieņēmumus. Ja iedzīvotāji par precēm un pakalpojumiem maksā vairāk, arī nodokļu bāze var kļūt lielāka.

Tomēr inflācija automātiski neuzlabo budžeta bilanci. Valstij dārgāk izmaksā preču un pakalpojumu iepirkumi, būvniecība, uzturēšana un atalgojums. Izdevumus var palielināt arī pensiju un pabalstu pārskatīšana, ja tā piesaistīta cenu vai algu izmaiņām.

Turklāt augstas cenas var vājināt mājsaimniecību reālo pirktspēju. Ja patēriņa apjoms samazinās straujāk, nekā aug cenas, PVN ieņēmumu pieaugums var izrādīties vājāks par gaidīto. Tādēļ jāvērtē ne tikai inflācijas līmenis, bet arī reālā ekonomikas aktivitāte, nodarbinātība un algu fonda dinamika.

Ceļš uz deficītu virs 3% no IKP

“Jā” scenārijs kļūtu ticamāks, ja vienlaikus sakristu vairāki nelabvēlīgi faktori:

• aizsardzības vai enerģētikas izdevumi pārsniegtu sākotnējo plānu;
• nodokļu ieņēmumi atpaliktu no prognozes vājāka patēriņa vai izaugsmes dēļ;
• fiskālās konsolidācijas pasākumi stātos spēkā vēlāk vai dotu mazāku ietaupījumu;
• parāda refinansēšana palielinātu procentu maksājumus;
• nominālais IKP būtu mazāks par budžeta aprēķinos pieņemto.

Pēdējais punkts ir īpaši svarīgs, jo deficītu izsaka kā daļu no IKP. Pat nemainīgs deficīts eiro izteiksmē veidotu lielāku procentu, ja ekonomikas nominālais apjoms izrādītos mazāks. Tādēļ robežu var pārsniegt ne tikai papildu izdevumu dēļ, bet arī vājāka saucēja dēļ.

Ceļš uz 3% robežas ievērošanu

“Nē” scenāriju atbalstītu savlaicīga un pietiekami liela konsolidācija. Tas varētu ietvert izdevumu prioritizēšanu, zemākas nozīmes pasākumu atlikšanu, efektīvāku publisko iepirkumu vai papildu ieņēmumus, kas nerada pārmērīgu slogu ekonomikai.

Rezultātu varētu uzlabot arī spēcīgāki darbaspēka nodokļu un PVN ieņēmumi, augstāks nominālais IKP vai lēnāka plānoto projektu īstenošana. Daļa no šiem faktoriem būtu budžetam labvēlīgi īstermiņā, taču ne vienmēr nozīmētu labāku ilgtermiņa iznākumu. Piemēram, investīciju aizkavēšana samazina viena gada izdevumus, bet atliek nepieciešamos darbus.

Valdības 1. augusta apņemšanās konsolidēt budžetu ir būtiskākais pašreizējais arguments par labu robežas ievērošanai. Galvenā nenoteiktība ir tā, vai pasākumu faktiskā ietekme būs pietiekama, lai kompensētu jaunās prioritātes un parāda apkalpošanas izmaksas.

Parāda apkalpošanas izmaksas samazina budžeta manevra iespējas

Valsts parāda procentu maksājumi ir izdevumi, kurus īstermiņā grūti strauji samazināt. Ja agrāk emitēts parāds jāpārfinansē ar augstāku procentu likmi, apkalpošanas izmaksas var pieaugt arī tad, ja kopējais parāda apjoms būtiski nemainās.

Šādi maksājumi konkurē ar finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei, izglītībai un investīcijām. Jo lielāka budžeta daļa jānovirza procentiem, jo grūtāk ievērot deficīta robežu bez jauniem ieņēmumiem vai citu izdevumu ierobežošanas.

Kredītreitingu aģentūras parasti vērtē ne tikai viena gada skaitli, bet arī parāda trajektoriju, ekonomikas izaugsmi, politikas paredzamību un valdības spēju koriģēt novirzes. Tādēļ vienreizējs neliels pārsniegums pats par sevi nenozīmētu automātisku reitinga pazemināšanu. Ilgstošs pārsniegums bez ticama korekcijas plāna būtu būtiskāks riska signāls.

Ko 3% pārsniegšana nozīmētu Latvijai

Deficīts virs atsauces robežas automātiski nenozīmē tūlītēju naudas sodu. Eiropas Savienības līmenī tiktu vērtēts pārsnieguma apmērs, ilgums, cēloņi, ekonomikas stāvoklis un tas, vai Latvija īsteno ticamus korekcijas pasākumus. Iespējamais turpinājums varētu būt pastiprināta fiskālā uzraudzība un prasība iesniegt konkrētāku deficīta samazināšanas ceļu.

Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem praktiskā ietekme varētu parādīties nākamajos budžetos. Valdībai varētu būt mazāk iespēju finansēt jaunus atbalsta pasākumus, bet lielāks spiediens pārskatīt izdevumus vai nodokļus. Ja investori uztvertu fiskālo trajektoriju kā riskantāku, ilgākā laikā varētu pieaugt arī aizņemšanās cena.

Savukārt robežas ievērošana stiprinātu priekšstatu par kontrolētu fiskālo politiku, taču arī tad jāvērtē, kā rezultāts panākts. Deficīta samazinājums ar ilgtspējīgiem pasākumiem būtu nozīmīgāks nekā īslaicīgs rezultāts, kas balstīts uz projektu atlikšanu vai vienreizējiem ieņēmumiem.

Oficiālais gada rezultāts noteiks atbildi

Prognoze tiks izšķirta pēc pirmā oficiāli publicētā 2026. gada vispārējās valdības budžeta bilances rezultāta procentos no IKP. Ja tas būs vairāk nekā 3,0%, atbilde būs “Jā”. Ja rādītājs būs tieši 3,0% vai zemāks, atbilde būs “Nē”.

Jāizmanto faktiskā gada izpilde, nevis budžeta plāns, starpposma prognoze vai atsevišķa valsts pamatbudžeta bilance. Tas ir būtiski, jo ES fiskālajā novērtējumā izmanto vispārējās valdības sektora rādītāju, kas aptver plašāku publiskā sektora loku.

Ja vēlāk tiks veikta statistikas revīzija, sākotnējā atbilde netiks mainīta, ja vien oficiālajā publikācijā nebūs norādīts, ka sākotnējais skaitlis bijis kļūdains. Nākamais nozīmīgais signāls būs Finanšu ministrijas precizētā prognoze un 2026. gada budžeta izpildes dati. Tie parādīs, vai konsolidācija kompensē aizsardzības, enerģētikas un procentu izdevumu pieaugumu.

Avots: Finanšu ministrija