15. Saeimas vēlēšanas: vai 3. oktobrī pārsniegs 60% slieksni?

Latvijas vēlētājiem 2026. gada 3. oktobrī paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, un šīs prognozes centrā ir 60,00% līdzdalības robeža. Salīdzinājuma punkts ir Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 1. oktobrī reģistrētā 59,43% aktivitāte. Prognoze tiek slēgta vēlēšanu dienā, taču iznākumu noteiks tikai vēlāk publicētais CVK galīgais kopējais rādītājs.

Autors — LinuxNet redakcija. Publicēts 2026. gada 1. septembrī.

Praktiskā aina

• Jautājums: vai galīgā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās pārsniegs 60,00%?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK publicē vairāk nekā 60,00%.
• NĒ: CVK publicē tieši 60,00% vai mazāk.
• Izšķirošais rādītājs: CVK galīgā aktivitāte Latvijā un ārvalstīs kopā.

Satversme vēlēšanu datumu piesaista oktobra pirmajai sestdienai

Latvijas Republikas Satversmes 10. pants nosaka, ka Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Savukārt 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris.

Tas ir gan balsošanas datums, gan prognozes iesniegšanas termiņš. Tomēr termiņš nav jāuztver kā brīdis, kad rezultāts automātiski kļūs zināms. Vēlēšanu vakarā CVK vispirms publicēs pakāpeniski saņemtus iecirkņu datus, bet galīgo kopējo aktivitāti varēs noteikt tikai pēc visas uzskaites pabeigšanas.

2022. gada rezultātam līdz 60,00% pietrūka 0,57 procentpunktu

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu vietnē norādītā aktivitāte bija 59,43%. Lai 2026. gada rezultāts pārsniegtu prognozes robežu, vajadzīgs pieaugums par vairāk nekā 0,57 procentpunktiem. Ja CVK rādītāju publicēs ar divām zīmēm aiz komata, pirmais nepārprotamais JĀ iznākums būs 60,01%.

Atšķirība izskatās neliela, taču nacionālā mērogā pat dažas procentpunkta desmitdaļas nozīmē tūkstošiem vēlētāju. Vienlaikus 2022. gada rezultāts pats par sevi nav garantija, ka līdzdalība turpinās augt: katrām vēlēšanām ir atšķirīga politiskā konkurence, mobilizācija un sabiedrības noskaņojums.

CVK kopējo aktivitāti veido Latvijas un ārvalstu balsojums

Vēlētāju aktivitāte ir piedalījušos balsstiesīgo īpatsvars, nevis vienkāršs visu iecirkņu procentu vidējais lielums. Kopējā aprēķinā piedalījušos vēlētāju skaitu attiecina pret CVK gala uzskaitē izmantoto balsstiesīgo kopumu un rezultātu izsaka procentos.

Tas nozīmē, ka mazs un liels iecirknis netiek svērts vienādi tikai tāpēc, ka abi publicējuši savu aktivitātes procentu. Lielāku ietekmi uz valsts kopējo rezultātu rada tās balsstiesīgo grupas un iecirkņi, kuros ir vairāk vēlētāju.

Kopējā rādītājā CVK apvieno balsošanu Latvijas un ārvalstu iecirkņos, kā arī gala uzskaitē atbilstoši noteiktajai kārtībai iekļautās balsis. Tādēļ ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu līdzdalība nav tikai atsevišķa statistikas piezīme — tā ietilpst nacionālajā aktivitātes rezultātā.

Aktivitāti nevajag jaukt ar derīgo vēlēšanu zīmju īpatsvaru. Persona var būt piedalījusies vēlēšanās arī tad, ja tās nodotā aploksne vai zīme vēlāk nav izmantojama mandātu sadalē. Šāds gadījums var ietekmēt partiju balsu uzskaiti, bet tas automātiski nenozīmē, ka vēlētājs izslēdzams no līdzdalības statistikas.

JĀ un NĒ scenārijus var ietekmēt vairāki atšķirīgi faktori

60% pārsniegšanai nav vajadzīgs krass lēciens salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tomēr prognozi nevar droši balstīt tikai uz iepriekšējo rezultātu, jo līdzdalību veido daudzi savstarpēji saistīti apstākļi.

Ceļš uz rezultātu virs 60%

JĀ scenāriju varētu atbalstīt asa politiskā konkurence, vēlētājiem nozīmīgi priekšvēlēšanu jautājumi un partiju spēja mobilizēt cilvēkus, kuri 2022. gadā nebalsoja. Nozīme būs arī balsošanas pieejamībai, informācijai par iecirkņiem un Latvijas pilsoņu aktivitātei ārvalstīs.

Robeža var tikt pārvarēta arī bez vienmērīga pieauguma visos reģionos. Zemāku aktivitāti vienā teritorijā iespējams kompensēt ar lielāku vēlētāju skaitu citā, jo izšķir kopējais piedalījušos personu īpatsvars.

Ceļš uz 60,00% vai zemāku rezultātu

NĒ scenārijs īstenotos, ja mobilizācija paliktu tuvu 2022. gada līmenim vai samazinātos. To varētu veicināt vilšanās politiskajā piedāvājumā, pārliecība, ka viena balss neko nemaina, vai praktiski šķēršļi, kas daļai balsstiesīgo apgrūtina dalību.

Arī rezultāts tieši 60,00% būtu NĒ. Šis nosacījums ir būtisks, jo ikdienas valodā 60% sasniegšanu dažkārt pielīdzina robežas pārvarēšanai, bet šajā prognozē nepieciešams stingri lielāks skaitlis.

Lielāka līdzdalība stiprina politisko mandātu, nevis maina vēlēšanu likumību

60% nav Satversmē noteikts vēlēšanu derīguma slieksnis. Tādēļ rezultāts zem šīs robežas pats par sevi nenozīmētu, ka Saeima ievēlēta nelikumīgi vai ka mandātu sadale būtu jāpārskata. Prognozes slieksnim ir analītiska un sabiedriska, nevis konstitucionāla nozīme.

Tomēr līdzdalība ietekmē to, kā sabiedrībā tiek uztverts nākamās Saeimas un tās atbalstītās valdības mandāts. Jo plašāka iedzīvotāju daļa piedalās, jo lielāku sabiedrības loku tieši pārstāv vēlēšanu rezultātā izdarītā izvēle.

Zema aktivitāte neatceļ ievēlēto institūciju pilnvaras, taču var pastiprināt diskusijas par politisko atsvešinātību un to, vai partijas sasniedz pietiekami plašu vēlētāju loku. Savukārt 60% pārsniegšana būtu saprotams signāls, ka līdzdalība augusi salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām.

Vēlēšanu vakarā jāvērtē ne tikai procents, bet arī saskaitīto iecirkņu apjoms

Pirmais CVK publicētais kopējais procents var mainīties. Iecirkņi datus iesniedz atšķirīgā laikā, un agrīnais rādītājs var nesamērīgi atspoguļot tās teritorijas, kuru informācija saņemta vispirms. Ārvalstu iecirkņu un citu vēlāk apkopotu balsu pievienošana var mainīt gan piedalījušos skaitu, gan gala procentu.

Vēlēšanu naktī noderīgi pārbaudīt:

• cik iecirkņu dati jau iekļauti kopējā rādītājā;
• vai apkopoti lielo pilsētu un ārvalstu iecirkņu rezultāti;
• vai publicētais skaitlis atzīmēts kā provizorisks;
• vai CVK vēl ziņo par labojumiem vai nepabeigtu uzskaiti;
• cik tālu rādītājs atrodas no precīzās 60,00% robežas.

Ja provizoriskā aktivitāte būs, piemēram, 60,02%, tas vēl nenodrošinās JĀ iznākumu. Tikpat iespējams, ka sākotnēji publicēti 59,98% pēc pilnas uzskaites nedaudz pieaug. Jo tuvāk rādītājs būs robežai, jo svarīgāk būs sagaidīt galīgo CVK publikāciju.

Galīgo atbildi noteiks CVK publicētais nacionālais rādītājs

Prognoze atrisināsies ar JĀ tikai tad, ja CVK galīgajā 15. Saeimas vēlēšanu apkopojumā aktivitāte Latvijā un ārvalstīs kopā būs lielāka par 60,00%. Tieši 60,00% vai jebkurš zemāks rezultāts nozīmēs NĒ.

Ne mediju aplēses, ne partiju paziņojumi, ne vēlēšanu nakts provizoriskā statistika nav izšķiroša. Pēc iecirkņu slēgšanas lasītājam svarīgākais būs CVK rezultātu lapā pārbaudīt, vai uzskaite ir pabeigta un kopējais aktivitātes procents apzīmēts kā galīgs.

Avots: Likumi.lv