Apkures tarifi Latvijā: ko 2026. gadā maina enerģijas cenas

Autors: LinuxNet redakcija. Publicēts 2026. gada 30. augustā; avota informācija pārbaudīta 28. augustā.

Precīzu cenu starpību starp Rīgu un citām lielajām Latvijas pilsētām pašlaik nevar aprēķināt no rakstā izmantotās SPRK informācijas, jo tajā nav norādīti salīdzināmi 2026. gada augusta tarifi. Regulators tomēr apstiprina dabasgāzes cenu svārstības, kas var ietekmēt centralizētās siltumapgādes izmaksas. Mājsaimniecībām svarīgākais nākamais rādītājs būs Rīgas tarifs bez PVN 2026. gada decembrī.

Ko pašlaik var salīdzināt

Tabulā nodalīti publiski pārbaudāmie rādītāji no skaitļiem, kuru izmantotajā SPRK informācijā nav. Tas nepieļauj nepamatotu secinājumu, ka viena pilsēta jau noteikti kļuvusi dārgāka par citu.

Šī tabula neapliecina tarifu kāpumu vai kritumu. Tā parāda, kuri dati nepieciešami korektam salīdzinājumam: vienāds periods, viena mērvienība, tarifs bez PVN un skaidri noteikta pakalpojuma teritorija.

Gāze, biomasa un elektrība tarifus ietekmē atšķirīgi

Dabasgāzes starptautisko cenu izmaiņas visātrāk izjūt sistēmas, kurās liela siltuma daļa tiek saražota gāzes katlumājās vai koģenerācijas stacijās. Rezultāts tomēr nav automātisks: nozīme ir iepirkuma līgumiem, cenu fiksēšanas termiņiem, uzkrājumiem un tam, cik lielu daļu tarifa veido kurināmais.

Biomasa mazina tiešu atkarību no globālā gāzes tirgus, taču nenozīmē nemainīgu cenu. Šķeldas izmaksas ietekmē vietējais un reģionālais pieprasījums, mežizstrādes apjomi, mitrums, uzglabāšana un pārvadājumu attālums. Dārgāka degviela vai sarežģītāka loģistika var sadārdzināt arī vietējo kurināmo.

Elektrībai ir divējāda loma. Tā nepieciešama sūkņiem, katlumāju iekārtām un tīklu darbībai, bet koģenerācijas stacijās elektroenerģijas pārdošanas ieņēmumi var daļēji kompensēt siltuma ražošanas izmaksas. Tāpēc elektrības cenas kritums ne vienmēr nozīmē tikpat lielu siltuma tarifa samazinājumu.

Vietējā ražošana nosaka pilsētu atšķirības

Divām pilsētām vienā un tajā pašā energoresursu tirgū var būt atšķirīgi tarifi. To nosaka kurināmā struktūra, pašu ražotņu efektivitāte, iepirktā siltuma īpatsvars, tīklu zudumi, investīcijas un pieslēgumu blīvums.

Tādēļ globālā gāzes cena ir svarīgs signāls, bet ne gatava apkures rēķina prognoze. Rēķinu ietekmē arī patērētais siltuma daudzums, ēkas energoefektivitāte, laikapstākļi un PVN.

Ko vērot 2026./2027. gada apkures sezonā

Mājsaimniecībām noderīgi sekot ne tikai virsrakstiem par enerģijas cenu kāpumu, bet četriem konkrētiem rādītājiem:

• SPRK apstiprinātajam vai siltumapgādes uzņēmuma publicētajam tarifam bez PVN;
• tarifa spēkā stāšanās datumam un apkalpotajai teritorijai;
• faktiskajam patēriņam MWh konkrētajā ēkā;
• kurināmā struktūrai un tās izmaiņām attiecīgajā pilsētā.

Tarifa izmaiņa un rēķina izmaiņa nav viens un tas pats. Pat pie nemainīga tarifa aukstāks mēnesis var palielināt maksājumu, savukārt siltāks laiks vai ēkas renovācija var samazināt patēriņu.

Rīgas decembra tarifs dos pārbaudāmu atbildi

Prognozes jautājums ir konkrēts: vai Rīgas siltumenerģijas tarifs bez PVN 2026. gada decembrī būs augstāks nekā augustā? Prognozes termiņš ir 2026. gada 30. novembris.

• “Jā” nozīmē, ka decembrī spēkā esošais oficiāli publicētais tarifs bez PVN ir lielāks par augusta tarifu.
• “Nē” nozīmē, ka decembra tarifs ir vienāds ar augusta tarifu vai zemāks par to.
• Salīdzinājumā jāizmanto viena pakalpojuma teritorija un vienāda mērvienība.
• Izšķiroša ir SPRK vai attiecīgā Rīgas siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja publikācija.

Tieši decembra tarifa publikācija ļaus pārbaudīt, vai gāzes, biomasas, elektrības un vietējās ražošanas izmaksu kopējā ietekme Rīgā ir pārvērtusies faktiskā tarifa kāpumā.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija