ECB likmes 10. septembrī: samazinājuma iespēja un kredīti

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 2026. gada 10. septembrī pieņems nākamo monetārās politikas lēmumu. Tas ir būtiski Latvijas mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar mainīgas likmes eiro kredītiem, tomēr iespējamais ECB likmju samazinājums nenozīmētu tūlītēju vai identisku ikmēneša maksājuma kritumu. Izšķiroši būs gan EURIBOR, gan katra kredītlīguma nosacījumi un likmes pārskatīšanas datums.

Autors: LinuxNet finanšu redakcija. Informācija aktualizēta 2026. gada 8. septembrī.

Prognoze un svarīgākais datums

• Jautājums: vai ECB 10. septembrī samazinās vismaz vienu no trim galvenajām procentu likmēm?
• Termiņš: 2026. gada 10. septembris, kad paredzēta ECB Padomes lēmuma pieņemšana.
• JĀ: vismaz viena likme ir zemāka nekā tieši pirms sanāksmes.
• NĒ: neviena likme netiek samazināta, pat ja kāda tiek paaugstināta.
• Rezultātu nosaka ECB publicētais monetārās politikas lēmums.

ECB oficiālais monetārās politikas sanāksmju kalendārs apstiprina 10. septembra lēmuma datumu. Savukārt galīgais pamats prognozes izšķiršanai būs ECB monetārās politikas lēmumu sadaļā publicētā informācija.

Ko tieši ECB var mainīt 10. septembrī

ECB nosaka trīs galvenās procentu likmes. Lai gan tās kopā raksturo eirozonas monetārās politikas virzienu, katrai ir atšķirīga funkcija.

Prognozes rezultātam pietiek ar vienas likmes samazināšanu. Ja, piemēram, noguldījumu iespējas likme tiktu pazemināta, bet pārējās divas saglabātas, rezultāts būtu JĀ. Tas pats attiektos uz teorētisku kombināciju, kurā viena likme samazināta, bet cita paaugstināta.

Rezultāts būtu NĒ, ja visas trīs likmes paliktu nemainīgas. NĒ tiktu noteikts arī tad, ja viena vai vairākas likmes tiktu paaugstinātas, bet neviena netiktu samazināta.

ECB likme un EURIBOR nav viens rādītājs

EURIBOR atspoguļo nosacījumus, ar kādiem bankas eiro naudas tirgū ir gatavas aizdot līdzekļus noteiktam termiņam. Savukārt ECB trīs procentu likmes ir centrālās bankas monetārās politikas instrumenti. Starp abiem pastāv cieša ekonomiska saikne, taču tie nav savstarpēji aizvietojami skaitļi.

Tirgus dalībnieki var gaidāmo ECB rīcību iecenot EURIBOR vēl pirms oficiālā lēmuma. Tādēļ daļa iespējamā samazinājuma ietekmes var parādīties agrāk. Pretējā situācijā EURIBOR pēc ECB lēmuma var sarukt mazāk, nekā aizņēmējs gaida, saglabāties līdzīgā līmenī vai mainīties citu ekonomisko gaidu dēļ.

No tā izriet būtisks piesardzības princips: ECB likmes samazināšana par 0,25 procentpunktiem negarantē, ka konkrētais EURIBOR termiņš tajā pašā dienā kritīsies tieši par 0,25 procentpunktiem.

Kad pārmaiņas sasniegtu Latvijas kredīta maksājumu

Mainīgas likmes mājokļa kredīta kopējo likmi Latvijā bieži veido līgumā noteikts EURIBOR termiņš un bankas pievienotā marža. Marža parasti nemainās tikai tādēļ, ka ECB pieņem jaunu lēmumu. Mainīgā daļa tiek pārskatīta līgumā paredzētajos datumos.

Ja kredītam izmantots trīs, sešu vai divpadsmit mēnešu EURIBOR, jaunais rādītājs parasti stājas spēkā nākamajā konkrētā līguma pārrēķina reizē. Diviem cilvēkiem ar līdzīgu aizdevuma atlikumu ECB lēmuma praktiskais efekts tādēļ var parādīties dažādos mēnešos.

Aizņēmējam līgumā vai internetbankā jāpārbauda:

• kāds bāzes rādītājs ir piesaistīts kredītam;
• vai izmantots trīs, sešu vai divpadsmit mēnešu EURIBOR;
• kurā datumā mainīgā likme tiek pārskatīta;
• cik liela ir bankas nemainīgā marža;
• vai maksājumu grafiks tiek pārrēķināts automātiski.

Vairumā šādu līgumu neviena no trim ECB likmēm netiek izmantota kā tiešā kredīta bāzes likme. Ja līgumā tomēr norādīts cits atsauces rādītājs vai īpaša procentu likmes formula, noteicošs ir tieši līguma teksts. Neskaidrību gadījumā bankai jālūdz nosaukt konkrēto rādītāju un nākamo pārrēķina datumu.

Vienkāršots maksājuma piemērs

Pieņemsim, ka kredīta atlikums ir 100 000 eiro, atlikušais termiņš — 20 gadi, bet kopējā gada procentu likme samazinās no 4,00% līdz 3,75%. Vienkāršotā anuitātes aprēķinā maksājums saruktu aptuveni no 606 līdz 593 eiro mēnesī jeb par aptuveni 13 eiro.

Tas nav solījums par konkrēta kredīta ietaupījumu. Faktisko rezultātu ietekmē atlikums, termiņš, maksājumu veids, EURIBOR pārskatīšanas diena, bankas marža, līgumā paredzētā aprēķina kārtība un iespējamās papildu izmaksas.

Divi iespējamie ceļi pēc ECB lēmuma

Ja vismaz viena likme tiek samazināta

JĀ iznākums dotu signālu par mīkstākiem monetārajiem nosacījumiem eirozonā. Tas varētu veicināt zemākas naudas tirgus likmes, taču EURIBOR reakcijas apmērs un laiks nebūtu iepriekš garantēts.

Latvijas mainīgas likmes kredītņēmēji potenciālu samazinājumu vispirms pamanītu tajā EURIBOR termiņā, kuram piesaistīts viņu līgums, un pēc tam — nākamajā pārrēķina datumā. Ja tirgus samazinājumu jau būtu lielā mērā paredzējis, papildu reakcija pēc lēmuma varētu būt neliela.

Uzņēmumiem zemākas tirgus likmes varētu samazināt mainīgas likmes finansējuma izmaksas un atvieglot jaunu projektu aprēķinus. Tomēr bankas gala piedāvājumu ietekmē arī uzņēmuma risks, nodrošinājums, aizdevuma termiņš un kredītiestādes marža.

Ja likmes paliek nemainīgas vai netiek samazinātas

NĒ iznākums pats par sevi nenozīmētu, ka EURIBOR noteikti kāps. Naudas tirgus rādītāji var mainīties arī atbilstoši gaidām par nākamajām ECB sanāksmēm un ekonomikas datiem.

Tomēr aizņēmējiem nebūtu pamata secināt, ka 10. septembra lēmums automātiski samazinās viņu maksājumu. Ja ECB tonis liktu tirgum gaidīt augstākas likmes ilgāk, kredītu mainīgā daļa varētu sarukt lēnāk vai saglabāties paaugstināta.

Ko lēmums var nozīmēt noguldītājiem

Zemākas ECB likmes parasti rada spiedienu arī uz jauno banku noguldījumu piedāvājumu procentiem, tomēr pārmaiņas nav vienādas visās kredītiestādēs. Bankas ņem vērā savu finansējuma nepieciešamību, konkurenci un noguldījuma termiņu.

Terminēta noguldījuma likme, kas jau fiksēta līgumā, parasti nemainās līdz attiecīgā termiņa beigām. Savukārt krājkontu un no jauna noslēgtu noguldījumu likmes banka var pārskatīt atbilstoši produkta noteikumiem.

Noguldītājam tādēļ svarīgi salīdzināt ne tikai reklamēto procentu likmi, bet arī termiņu, naudas izņemšanas nosacījumus un to, vai likme ir fiksēta visā periodā.

Zināmais, nenoteiktais un nākamā pārbaude

Droši zināms ir tas, ka ECB kalendārā monetārās politikas lēmums paredzēts 10. septembrī. Tāpat iepriekš ir skaidrs, kuras trīs likmes tiks salīdzinātas un kā tiks noteikts JĀ vai NĒ rezultāts.

Līdz lēmuma publicēšanai nav zināms, vai ECB samazinās kādu no likmēm. Bez paša lēmuma nevar droši noteikt arī EURIBOR turpmāko reakciju vai konkrētas Latvijas mājsaimniecības ietaupījumu.

Pēc publikācijas jāsalīdzina katra jaunā ECB likme ar tās līmeni tieši pirms 10. septembra sanāksmes. Kredītņēmējam nākamais praktiskais kontrolpunkts būs nevis tikai ECB paziņojuma brīdis, bet sava aizdevuma nākamais EURIBOR pārrēķina datums.

Avots: Eiropas Centrālā banka