ES MI akts Latvijā: izmaiņas darbā un digitālajos pakalpojumos

Autors: LinuxNet redakcija
Publicēts: 2026. gada 31. augustā

Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad rūpīgāk jānoskaidro, kur un kā tiek izmantots mākslīgais intelekts (MI). Lielākā daļa ES Mākslīgā intelekta akta noteikumu kļuva piemērojama 2026. gada 2. augustā, taču atsevišķiem pienākumiem noteikti agrāki vai vēlāki termiņi. Tāpēc katrs lietojums jāvērtē pēc tā riska, iesaistīto pušu lomas un regulas pārejas grafika.

Praktiskā informācija

• Uzņēmumam jāizveido izmantoto MI sistēmu saraksts un jānorāda to mērķi.
• Personāla atlases un darbinieku vērtēšanas rīkiem var būt augsta riska statuss.
• Cilvēkam jāspēj uzraudzīt būtiskus automatizētus lēmumus un vajadzības gadījumā iejaukties.
• Lietotājs noteiktos gadījumos jāinformē par sarunu ar MI vai sintētisku saturu.
• Precīzs pienākuma sākuma datums jāpārbauda regulas piemērošanas grafikā.

Atšķirīgie piemērošanas termiņi

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, bet tās prasības sāka piemērot pakāpeniski. Atsevišķi aizliegumi un MI pratības pienākumi kļuva aktuāli agrāk par 2026. gada augustu, savukārt noteiktām augsta riska sistēmām, tostarp ar regulētiem produktiem saistītiem risinājumiem, var būt vēlāks termiņš.

Tas nozīmē, ka frāze “MI akts jau ir spēkā” pati par sevi vēl neatbild, kas konkrētajam uzņēmumam jādara. Jāpārbauda sistēmas funkcija, riska kategorija, uzņēmuma loma un attiecīgā regulas panta piemērošanas datums.

Riska pakāpe nosaka prasību apjomu

Mākslīgā intelekta akts izmanto uz risku balstītu pieeju. Daži MI lietojumi ir aizliegti, augsta riska sistēmām piemēro plašākas pārvaldības prasības, bet noteiktiem cilvēku mijiedarbības un sintētiskā satura rīkiem paredzēti caurskatāmības pienākumi. Daudzi ikdienas risinājumi var palikt zemāka riska kategorijā.

Darbavietā īpaša uzmanība vajadzīga sistēmām, kas atlasa kandidātus, sarindo pieteikumus, ietekmē paaugstināšanu amatā, darba attiecību izbeigšanu, uzdevumu sadali vai darbinieku snieguma uzraudzību. Kategorija nav nosakāma tikai pēc produkta nosaukuma — būtisks ir faktiskais izmantošanas mērķis.

Emociju atpazīšana darbavietā parasti ietilpst aizliegto prakšu lokā, lai gan regulā paredzēti šauri izņēmumi medicīniskiem vai drošības nolūkiem. Pirms šāda rīka iegādes nepieciešams rūpīgs juridiskais un tehniskais izvērtējums.

Darba devējiem vajadzīga inventarizācija un cilvēka uzraudzība

Pirmais praktiskais solis ir vienots MI sistēmu reģistrs. Tajā vēlams norādīt rīka nodrošinātāju, versiju, lietojuma mērķi, apstrādātos datus, skartos cilvēkus, iespējamo riska kategoriju un atbildīgo darbinieku.

Augsta riska sistēmas izmantotājam var būt jāievēro lietošanas instrukcijas, jānodrošina kompetenta cilvēka uzraudzība, jāseko sistēmas darbībai un jāsaglabā tā kontrolē esošie žurnālfaili. Cilvēka uzraudzība nedrīkst būt tikai formāla: atbildīgajai personai jāsaprot rīka ierobežojumi un jāspēj apturēt vai neņemt vērā kļūdainu rezultātu.

Darba devējam jāvērtē arī datu aizsardzības, diskriminācijas un darba tiesību prasības. Atbilstība Mākslīgā intelekta aktam automātiski nenozīmē, ka izpildīti visi pārējie pienākumi.

Atbildība starp nodrošinātāju un izmantotāju

Nodrošinātājs parasti izstrādā MI sistēmu vai piedāvā to tirgū ar savu nosaukumu, savukārt ieviesējs izmanto sistēmu savā darbībā. Latvijas uzņēmums, kas iegādājas personāla atlases rīku, visbiežāk būs ieviesējs, taču tā loma var mainīties, ja sistēma tiek būtiski pārveidota, mainīts paredzētais nolūks vai risinājums piedāvāts ar paša uzņēmuma nosaukumu.

Līgumā ar piegādātāju tādēļ jānoskaidro dokumentācijas pieejamība, uzraudzības iespējas, incidentu paziņošana, sistēmas atjauninājumi un abu pušu pienākumu sadalījums. Līgums nevar atcelt regulā tieši noteiktu atbildību.

Caurskatāmība digitālo pakalpojumu lietotājiem

Cilvēkam noteiktos apstākļos jāsaņem skaidra informācija, ka viņš mijiedarbojas ar MI, ja tas jau nav acīmredzams. Atsevišķas marķēšanas prasības attiecas arī uz mākslīgi radītu vai pārveidotu attēlu, audio, video un tekstu, tostarp dziļviltojumiem.

Pakalpojuma sniedzējam jāizvēlas pamanāms un saprotams paziņojums. Neskaidra norāde garos lietošanas noteikumos var nepalīdzēt cilvēkam saprast, ka atbildi veido automatizēta sistēma vai ka saturs ir sintētiski radīts.

Oficiālie regulas avoti

Eiropas Komisijas skaidrojums apkopo riska kategorijas un pakāpenisko piemērošanas grafiku. Juridiski saistošais pamats ir Regulas (ES) 2024/1689 teksts EUR-Lex, kas publicēts 2024. gada 12. jūlijā.

Pirms MI sistēmas ieviešanas vai būtiskas atjaunināšanas uzņēmumam jāpārbauda konkrētā riska kategorija, sava loma un tieši šim pienākumam noteiktais piemērošanas datums.

Avots: Eiropas Komisija