Latvijas inflācija: vai 2026. gada decembrī tā būs zem 3%?

1. gada septembra sākumā līdz izšķirošajam mēnesim palikuši nepilni četri mēneši: Centrālā statistikas pārvalde publicē Latvijas patēriņa cenu indeksus un cenu pārmaiņas, bet prognozes iznākumu noteiks tās pirmais paziņojums par 2026. gada decembri. 31. decembra termiņš ir būtisks, jo jautājums attiecas uz cenu līmeni tieši gada beigās, salīdzinot to ar 2025. gada decembri.

Autors: LinuxNet ekonomikas redakcija

Prognozes galvenie nosacījumi

• Jautājums: vai Latvijas gada inflācija 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• JĀ: CSP publicētais rādītājs ir mazāks par 3,0%.
• NĒ: rādītājs ir tieši 3,0% vai lielāks.
• Izšķirošais avots: CSP pirmais oficiālais paziņojums par 2026. gada decembra patēriņa cenām.

Ko patiesībā mēra gada inflācija

Gada inflācija parāda, par cik kopējais patēriņa cenu līmenis vienā mēnesī mainījies salīdzinājumā ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā. Šajā gadījumā CSP salīdzinās 2026. gada decembra cenu līmeni ar 2025. gada decembri.

Tas nav tas pats, kas cenu pārmaiņas no 2026. gada novembra līdz decembrim. Viena mēneša laikā cenas var pat samazināties, taču gada inflācija joprojām var būt pozitīva, ja cenu līmenis saglabājas augstāks nekā pirms divpadsmit mēnešiem.

Prognozei jāizmanto CSP nacionālais patēriņa cenu rādītājs. Eurostat saskaņotais patēriņa cenu indekss ir paredzēts starptautiskai salīdzināšanai, taču tas nav šī jautājuma izšķiršanas pamats. Pat tad, ja abi rādītāji būtu tuvi, noteicošs būs tikai CSP nacionālais indekss.

CSP oficiālos indeksus un cenu pārmaiņu datus publicē savā patēriņa cenu tematiskajā sadaļā. Tieši tur publicētais pirmais rezultāts par decembri būs pamats prognozes atrisināšanai.

Kāpēc 3% robeža ir svarīga mājsaimniecību pirktspējai

Inflācija zem 3% nozīmētu, ka kopējais cenu līmenis gada laikā turpinājis pieaugt, tikai mērenāk par noteikto robežu. Tā nenozīmētu cenu atgriešanos 2025. gada līmenī un negarantētu, ka visi ikdienas pirkumi kļuvuši pieejamāki.

Pirktspēja ir atkarīga no divām pusēm: cenu pārmaiņām un mājsaimniecības ienākumu dinamikas. Ja algas, pensijas vai citi ienākumi aug straujāk par konkrētās ģimenes izdevumiem, tās reālā pirktspēja var uzlaboties. Ja ienākumi atpaliek no būtiskāko izdevumu kāpuma, sajūta būs pretēja arī pie salīdzinoši mērenas kopējās inflācijas.

Īpaši nozīmīgs ir iepriekš uzkrātais cenu pieaugums. Zemāka gada inflācija pasaka, ka cenu kāpuma temps ir palēninājies, nevis ka pēdējos gados sadārdzinājušās preces un pakalpojumi automātiski kļuvuši lētāki.

Pārtika, mājoklis, transports un pakalpojumi veido kopējo ainu

Patēriņa cenu indekss apkopo daudzu preču un pakalpojumu cenu kustību. Katrai izdevumu grupai ir sava nozīme kopējā patēriņa grozā, tādēļ viena produkta straujš sadārdzinājums pats par sevi vēl nenosaka kopējo gada inflāciju.

Pārtikas un mājokļa izdevumi

Pārtikas cenu pārmaiņas mājsaimniecības pamana bieži, jo veikalus apmeklē regulāri. Atsevišķām precēm cenas var mainīties krasi sezonas, izejvielu izmaksu, ražas, piegāžu vai akciju dēļ. Kopējam indeksam svarīga ir visas pārtikas grupas kustība, nevis viens spilgts piemērs čekā.

Mājokļa izmaksās var ietilpt vairāki atšķirīgi maksājumi, kuru dinamika nav vienāda. Elektrības, siltumenerģijas, gāzes, ūdens un ar mājokli saistīto pakalpojumu cenas var gan pastiprināt, gan mazināt kopējo inflāciju. Decembrī apkures sezonas izmaksas mājsaimniecībām ir īpaši pamanāmas.

Transports un pakalpojumi

Transporta izmaksas ietekmē ne tikai degvielas cenas. Nozīme var būt arī transportlīdzekļu iegādei, remontam, uzturēšanai un pārvadājumu pakalpojumiem. Degvielas cenu svārstības var mainīties samērā ātri, tādēļ gada nogales rezultāts būs atkarīgs arī no salīdzinājuma bāzes 2025. gada decembrī.

Pakalpojumu cenas mēdz reaģēt uz darbaspēka izmaksām, pieprasījumu un uzņēmumu ikdienas izdevumiem. Ja pakalpojumu cenu kāpums saglabājas noturīgs, tas var kavēt kopējās inflācijas noslīdēšanu zem 3%. Savukārt lēnāka cenu dinamika vairākās plaši izmantotās pakalpojumu grupās palielinātu zemāka rezultāta iespēju.

Kāpēc personiskā inflācija var būt daudz augstāka vai zemāka

CSP kopējais indekss atspoguļo vidējo patēriņa struktūru, nevis katras konkrētas ģimenes budžetu. Mājsaimniecība ar lieliem apkures un pārtikas izdevumiem cenu pārmaiņas izjūt citādi nekā cilvēks, kura budžetā lielāku daļu aizņem transports, īre vai atpūtas pakalpojumi.

Atšķirību labi parāda vienkāršs piemērs. Ja pārtikas cenas aug straujāk par kopējo indeksu, ģimene, kas pārtikai tērē lielu ienākumu daļu, var piedzīvot inflāciju virs valsts vidējā rādītāja. Turpretī mājsaimniecībai ar zemiem mājokļa izdevumiem un mazāku pārtikas īpatsvaru personiskais sadārdzinājums var būt zemāks.

Arī pirkšanas paradumiem ir nozīme. Divi cilvēki vienā veikalā var izvēlēties atšķirīgus produktus, zīmolus, iepakojumus un akcijas. Tāpēc oficiālais indekss ir vislabāk izmantojams ekonomikas kopējās cenu dinamikas vērtēšanai, nevis precīzai viena ģimenes budžeta prognozei.

Praktiskam vērtējumam mājsaimniecība var salīdzināt savus pārtikas, mājokļa, transporta un pakalpojumu tēriņus ar iepriekšējā gada izdevumiem. Jāņem vērā arī patēriņa apjoma izmaiņas: lielāks rēķins ne vienmēr rodas tikai cenu kāpuma dēļ.

Ceļš uz rezultātu zem 3% un risks palikt virs robežas

Kas atbalstītu JĀ scenāriju

Rezultāts zem 3% kļūtu ticamāks, ja gada nogalē cenu spiediens vienlaikus mazinātos vairākās lielās izdevumu grupās. Tam palīdzētu stabilākas pārtikas un enerģijas cenas, lēnāks pakalpojumu sadārdzinājums un labvēlīgs salīdzinājums ar 2025. gada decembra cenu līmeni.

Svarīga būtu nevis viena lēta preču grupa, bet pietiekami plaša cenu dinamikas palēnināšanās. Pat straujš degvielas cenu kritums var nebūt pietiekams, ja mājokļa, pārtikas vai pakalpojumu izmaksas vienlaikus aug daudz ātrāk.

Kas novestu pie NĒ scenārija

Rādītājs 3,0% vai lielāks būtu iespējams, ja enerģijas vai pārtikas cenas gada beigās pieaugtu, pakalpojumu inflācija saglabātos noturīga vai administratīvi noteiktu cenu un nodokļu izmaiņas palielinātu mājsaimniecību izdevumus.

Rezultātu var ietekmēt arī salīdzinājuma bāze. Ja kāda nozīmīga izdevumu grupa 2025. gada decembrī bija neparasti lēta, līdzīgs cenu līmenis 2026. gada beigās matemātiski var radīt augstāku gada pieaugumu. Tādēļ atsevišķa mēneša ziņas jāvērtē kopā ar iepriekšējā gada datiem.

Pašlaik nevienu ceļu nevar uzskatīt par drošu. Līdz decembrim var mainīties enerģijas tirgus apstākļi, sezonālās pārtikas cenas, pieprasījums un uzņēmumu izmaksas. Prognozes robeža ir šaura, tādēļ pat dažas procentpunkta desmitdaļas noteiks pretēju iznākumu.

Kā tiks noteikts galīgais iznākums

Prognoze noslēdzas 2026. gada 31. decembrī, bet iznākums kļūs zināms pēc CSP pirmās oficiālās publikācijas par decembra patēriņa cenām. Tiks izmantotas tajā norādītās kopējā nacionālā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas pret 2025. gada decembri.

Ja CSP pirmajā paziņojumā būs norādīts, piemēram, 2,9%, iznākums būs JĀ. Ja publicēti 3,0%, 3,1% vai vairāk, iznākums būs NĒ. Noapaļotais oficiālais rādītājs ir noteicošs; robežvērtība 3,0% netiek ieskaitīta scenārijā “zem 3,0%”.

Vēlāki datu precizējumi nemainīs sākotnējo iznākumu, jo noteikumi atsaucas uz pirmo oficiālo paziņojumu. Ja publicēšanas grafiks mainīsies, jāgaida attiecīgais CSP rezultāts, nevis jāaizstāj tas ar citas institūcijas novērtējumu.

Kam sekot līdz decembra datu publikācijai

Līdz gada beigām noderīgākie signāli būs CSP ikmēneša patēriņa cenu dati un pārmaiņas lielākajās izdevumu grupās. Viena mēneša rezultāts vēl neatbildēs uz decembra jautājumu, taču vairāku mēnešu virziens palīdzēs novērtēt, vai cenu spiediens kļūst plašāks vai mazinās.

Lasītājiem īpaši vērts vērot:

• pārtikas cenu kustību un sezonālos svārstību avotus;
• siltumenerģijas, elektrības un citu mājokļa izmaksu pārmaiņas;
• degvielas un transporta pakalpojumu cenu virzienu;
• pakalpojumu cenu noturību;
• 1. gada decembra salīdzinājuma bāzes ietekmi.

Galīgā atbilde būs pieejama CSP patēriņa cenu publikācijā par 2026. gada decembri. Līdz tam jebkurš vērtējums ir prognoze, nevis jau zināms ekonomikas rezultāts.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde