Latvijas inflācija zem 3% decembrī: prognoze līdz 30. novembrim

Latvijas 2026. gada nogales inflācijas jautājumam ir noteikts pārbaudāms slieksnis: vai decembra saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņas būs zem 3,0%. Eurostat datu kopa PRC_HICP_MANR publicē šo mēneša gada pārmaiņu rādītāju arī Latvijai, bet prognoze jānoslēdz 2026. gada 30. novembrī — pirms sākas mēnesis, kura rezultāts izšķirs atbildi.

Autors: LinuxNet ekonomikas redakcija

Kāds tieši ir prognozes jautājums

• Jautājums: vai Latvijas SPIC gada pārmaiņas 2026. gada decembrī būs zem 3,0%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 30. novembris.
• Atbilde “jā”: Eurostat publicētais rādītājs ir 2,9% vai zemāks.
• Atbilde “nē”: rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Izšķirošais avots: Eurostat datu kopas PRC_HICP_MANR pilnais decembra rādītājs Latvijai.

Slieksnis ir stingrs. Tieši 3,0% netiek uzskatīti par rezultātu zem 3%, tādēļ šādā gadījumā pareizā atbilde būtu “nē”. Arī noapaļojumu nedrīkst interpretēt pēc sajūtām — jāizmanto Eurostat tabulā publicētā vērtība.

Šis formulējums nenozīmē, ka pašlaik jau ir zināms decembra iznākums. Tas tikai nosaka vienotu jautājumu, datumu, rādītāju un publisku avotu, pēc kura rezultātu varēs pārbaudīt.

Ko mēra saskaņotais patēriņa cenu indekss

Saskaņotais patēriņa cenu indekss jeb SPIC atspoguļo patēriņa cenu pārmaiņas, izmantojot Eiropas Savienībā saskaņotu metodoloģiju. Tā galvenā priekšrocība ir salīdzināmība: Latvijas rezultātu iespējams vērtēt pēc tādiem pašiem pamatprincipiem kā citu ES valstu rādītājus.

Eurostat datu pārlūka kopa PRC_HICP_MANR publicē SPIC mēnešu gada pārmaiņu rādītājus pa valstīm, tostarp Latvijai. Tieši Latvijas 2026. gada decembra ieraksts šajā kopā būs prognozes atrisināšanas pamats.

Gada inflācija nav viena mēneša cenu kāpums

Gada inflācija salīdzina cenu līmeni konkrētā mēnesī ar cenu līmeni tajā pašā mēnesī pirms gada. Tātad 2026. gada decembra gada rādītājs salīdzinās cenas ar 2025. gada decembri.

Mēneša inflācija savukārt salīdzina cenas ar iepriekšējo mēnesi — šajā gadījumā ar 2026. gada novembri. Decembrī cenas varētu pieaugt salīdzinājumā ar novembri, bet gada inflācija vienlaikus varētu samazināties, ja salīdzinājuma bāze pirms gada bijusi augsta. Iespējama arī pretēja kombinācija.

Tādēļ viena mēneša veikalu, degvielas uzpildes staciju vai komunālo rēķinu izmaiņas pašas par sevi neatbild uz prognozes jautājumu. Izšķirošs būs kopējā SPIC gada pārmaiņu temps.

SPIC un nacionālais cenu indekss nav pilnīgi aizstājami

Latvijas nacionālais patēriņa cenu indekss un SPIC abi raksturo cenu dinamiku, taču tie veidoti atšķirīgiem mērķiem. Nacionālais indekss galvenokārt raksturo inflāciju valsts iekšējām vajadzībām, savukārt SPIC nodrošina salīdzināmu mērījumu Eiropas līmenī.

Atšķirības var rasties patēriņa tvērumā, svaros un atsevišķu izdevumu uzskaitē. Tāpēc nacionālā indeksa decembra gada rādītājs nevar aizstāt Eurostat SPIC vērtību, pat ja abi skaitļi ir ļoti līdzīgi. Šī prognoze ir piesaistīta tikai saskaņotajam rādītājam.

Ko pašlaik var zināt un kas paliek nenoteikts

Droši zināma ir mērīšanas metode: jāskatās Latvijas mēneša SPIC gada pārmaiņu vērtība Eurostat tabulā. Zināms arī 3,0% slieksnis, prognozes slēgšanas datums un kārtība iespējamam datu labojumam.

Nav zināms pats 2026. gada decembra rezultāts. To var ietekmēt gan cenu pārmaiņas gada gaitā, gan tas, ar kādu cenu līmeni tās tiks salīdzinātas 2025. gada nogalē. Atsevišķas preču un pakalpojumu grupas turklāt var virzīties pretējos virzienos.

Inflāciju var ietekmēt energoresursu un pārtikas izejvielu cenas, transporta izmaksas, algu un pakalpojumu cenu dinamika, nodokļu vai regulēto tarifu izmaiņas un ārējie piegāžu traucējumi. Bez konkrētiem publicētiem datiem šos faktorus nevar pārvērst drošā decembra skaitlī.

Svarīga ir arī salīdzinājuma bāze. Pat mērenas cenu izmaiņas 2026. gada nogalē var radīt atšķirīgu gada rādītāju atkarībā no tā, kas noticis gadu iepriekš. Tieši tāpēc prognozi nevar pamatot tikai ar vienu nesenu mēneša rādījumu.

Kā veidojas atbilde “jā” vai “nē”

Atbildes “jā” ceļš ir vienkāršs: Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņu rādītājam Eurostat tabulā jābūt zem 3,0%. Rezultāts 2,9%, 2,5% vai 0,0% atbilstu šim nosacījumam. Tas nenozīmētu, ka visas cenas ir samazinājušās, — tikai to, ka kopējais cenu līmenis gada laikā audzis lēnāk par noteikto slieksni vai nav audzis.

Atbilde “nē” tiktu noteikta, ja rādītājs būtu 3,0% vai augstāks. Robežvērtība 3,0% ir īpaši svarīga, jo formulējums prasa rezultātu zem šī līmeņa, nevis ne augstāku par to.

Abos scenārijos kopējais indekss var slēpt lielas atšķirības starp izdevumu grupām. Piemēram, zemāka enerģijas cena var mazināt kopējo inflāciju, kamēr pakalpojumi turpina sadārdzināties. Savukārt enerģijas cenu lēciens var pacelt kopējo rādītāju, pat ja daļai preču cenas mainās maz.

Ko 3% robeža var nozīmēt mājsaimniecības budžetam

Inflācija zem 3% nenozīmē, ka dzīves dārdzība atgriežas iepriekšējā līmenī. Tā raksturo cenu pārmaiņu tempu, nevis cenu līmeni. Ja cenas iepriekšējos gados ir būtiski pieaugušas, zemāks inflācijas temps nozīmē lēnāku turpmāku sadārdzinājumu, nevis automātisku cenu kritumu.

Pārtikas budžetā kopējais SPIC rezultāts var būt jūtams nevienmērīgi. Piena produkti, gaļa, maize, augļi un citas grupas var mainīties atšķirīgi. Mājsaimniecībai ar lielu pārtikas izdevumu īpatsvaru personiski izjustā inflācija var pārsniegt kopējo rādītāju.

Enerģijas izdevumos nozīme var būt elektrības, apkures un citu mājokļa energoresursu cenām. Šīs pozīcijas mēdz būt svārstīgas, tādēļ tās var ievērojami mainīt gan kopējo indeksu, gan konkrētas ģimenes ikmēneša rēķinus.

Transporta budžetu ietekmē ne tikai degvielas cena, bet arī sabiedriskā transporta, transportlīdzekļu uzturēšanas un citu saistīto pakalpojumu izmaksas. Degvielas cenu kritums vēl nenozīmē, ka visa transporta izdevumu grupa kļūst lētāka.

Pakalpojumu cenas bieži ir ciešāk saistītas ar darbaspēka un uzņēmumu pastāvīgajām izmaksām. Ēdināšana, remonts, sakari, atpūta un personiskie pakalpojumi var sadārdzināties arī laikā, kad preču cenu spiediens mazinās.

Tāpēc 3% robeža ir noderīgs kopējās cenu dinamikas orientieris, nevis katras mājsaimniecības rēķinu prognoze. Šis reputācijas prognožu jautājums nav personisks finanšu padoms un neaizstāj sava budžeta izvērtēšanu.

Kurš publicējums noteiks galīgo rezultātu

Vispirms jāizmanto pirmais Eurostat publicētais pilnais Latvijas 2026. gada decembra SPIC gada pārmaiņu rādītājs. Ja Eurostat šo vērtību vēlāk labo, prognozes atrisināšanai jāņem jaunākā versija, kas pieejama līdz 2027. gada 28. februārim.

Šī robeža ļauj ņemt vērā savlaicīgus oficiālus labojumus, vienlaikus nepieļaujot, ka rezultāts paliek atvērts bezgalīgi. Vēlāki labojumi pēc noteiktā datuma prognozes atbildi vairs nemainīs.

Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs Eurostat pilnā 2026. gada decembra rādītāja publicēšana. Līdz tam atsevišķi cenu signāli var palīdzēt vērtēt iespējamo virzienu, taču tie nevar aizstāt oficiālo Latvijas SPIC gada pārmaiņu vērtību.

Avots: Eurostat