Latvijas karogs pie mājām: vēsture un obligātie datumi

Latvijas valsts karogs pie dzīvojamām ēkām obligāti jānovieto piecās valsts svētku un atceres dienās, bet vēl piecos likumā noteiktos gadījumos tas jālieto sēru noformējumā. Pienākums attiecas arī uz publisku personu, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām.

Karoga izkāršana nav tikai kalendāra formalitāte. Ēkas īpašniekam vai par tās pārvaldīšanu atbildīgajai personai jānodrošina, lai karogs būtu tīrs, nebojāts, atbilstošās krāsās un pareizi novietots.

Svarīgākie akcenti
– Parastā noformējumā karogs obligāti jāizkar piecos likumā noteiktos datumos.
– Piecās sēru dienās nepieciešama melna lente vai karoga nolaišana pusmastā.
– Izbalējušu, saplēstu, netīru vai citādi nepiemērotu karogu lietot nedrīkst.
– Karogu drīkst izkārt arī citās dienās, ievērojot cieņpilnu lietošanu.

Autors: LinuxNet redakcija

Sarkanbaltsarkanais karogs Latvijas vēsturē

Latvijas valsts karogs ir viens no valsts nacionālajiem simboliem līdzās valsts ģerbonim un himnai. Tā nozīme nav reducējama uz svētku rotājumu: karogs apliecina Latvijas valstiskumu, vēsturisko nepārtrauktību un piederību valstij.

Agrīnā rakstītā liecība par sarkanbaltsarkanu karogu atrodama Livonijas Atskaņu hronikā. Aprakstot 1279. gada notikumus, hronika piemin no Cēsīm nākušus karavīrus ar sarkanu karogu, kuru šķērso balta josla. Šī liecība ir iemesls, kādēļ Latvijas karogs bieži tiek pieskaitīts Eiropas senākajiem vēsturiskajiem karogiem.

Mūsdienās pazīstamais karoga vizuālais risinājums nostiprinājās Latvijas nacionālās kustības un valstiskuma veidošanās laikā. Mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gadā palīdzēja konkretizēt sarkanbaltsarkanā karoga krāsu un proporcijas. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas karogs ieguva valsts simbola juridisko statusu.

Īsa karoga laika līnija

• 1279. gads — Atskaņu hronikā aprakstīts sarkanbaltsarkans Cēsu karavīru karogs.
• 1917. gads — nostiprinās mūsdienu karoga mākslinieciskais veidols.
• 1921. gads — neatkarīgajā Latvijā karoga statuss un izskats tiek noteikts juridiski.
• 1940.–1990. gads — okupācijas laikā Latvijas valsts karoga publiska lietošana tiek ierobežota un aizliegta.
• 1990. gada 15. februāris — sarkanbaltsarkanais karogs tiek atjaunots kā Latvijas valsts simbols vēl pirms pilnīgas neatkarības atgūšanas.

Valsts prezidenta kancelejas nacionālo simbolu aprakstā karogs raksturots kā viens no Latvijas nacionālajiem simboliem. Savukārt tā izskatu un lietošanas kārtību mūsdienās regulē Latvijas valsts karoga likums.

Ko likums prasa no ēku īpašniekiem un pārvaldniekiem

Latvijas karoga krāsa nav parasts spilgti sarkans tonis. Likums paredz karmīnsarkanu karogu ar baltu horizontālu svītru. Karoga platuma un garuma attiecība ir 1:2, bet baltā svītra aizņem vienu piektdaļu no karoga platuma.

Pie ēkas izvietotajam karogam jābūt vizuāli atbilstošam valsts karoga aprakstam. Nedrīkst izmantot karogu, kas ir saplēsts, izbalējis, netīrs, stipri saburzīts vai citādi zaudējis pienācīgu izskatu. Arī karoga stiprinājumam jābūt drošam, lai audums nenokristu zemē un netiktu bojāts.

Privātmājas īpašnieks karogu var izvietot pastāvīgi vai tikai noteiktajās dienās. Ja karogs ārā atrodas ilgstoši, tā stāvoklis jāpārbauda biežāk, jo saule, vējš un nokrišņi var mainīt auduma krāsu vai sabojāt tā malas.

Daudzdzīvokļu mājās kopējā karoga izkāršanu parasti organizē pārvaldnieks vai cita persona, kurai uzticēta ēkas pārvaldīšana. Iedzīvotājam nav jāaizstāj mājas kopējais karogs ar patvaļīgi novietotu karogu uz balkona, taču ir vērts laikus noskaidrot apsaimniekotāja noteikto kārtību.

Datumi, kad Latvijas karogs jāizkar obligāti

Likums nošķir dienas, kad karogs jānovieto parastā veidā, un piemiņas dienas, kad nepieciešams sēru noformējums. Prasība attiecas uz dzīvojamām ēkām, publisku personu ēkām, kā arī privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām.

Parastā noformējuma datumi aptver Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu, faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu, Lāčplēša dienu un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu.

Sēru noformējums paredzēts komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienās, Latvijas okupācijas dienā, ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā un pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienā.

Decembra pirmās svētdienas datums katru gadu mainās, tādēļ to nevar pastāvīgi atzīmēt ar vienu mēneša dienas numuru. Plānojot karoga izkāršanu, šis datums kalendārā jāpārbauda atsevišķi.

Kā atšķiras parastais un sēru noformējums

Parastā noformējumā Latvijas karogu pie kāta izvieto bez melnas lentes. Ja tas tiek pacelts mastā, karogs atrodas pilnā augstumā.

Sēru noformējumā pats sarkanbaltsarkanais karogs netiek pārveidots. Pie kātā ievietota karoga virs auduma piestiprina melnu sēru lenti. Ja karogs tiek pacelts brīvi stāvošā mastā, to nolaiž pusmastā bez melnās lentes.

Šos paņēmienus nevajadzētu sajaukt: melnā lente paredzēta pie kāta novietotam karogam, savukārt pusmasts — mastā paceltam karogam. Melnu joslu nedrīkst uzdrukāt vai uzšūt uz paša valsts karoga.

Arī sēru dienā karogam jābūt tīram un nebojātam. Sēru noformējums neattaisno paviršu novietojumu, nepiemērotu stiprinājumu vai nepareizas proporcijas.

Karogu drīkst lietot arī ārpus obligātajiem datumiem

Likuma noteiktais kalendārs nenozīmē, ka citās dienās karogs pie privātmājas būtu aizliegts. To var izkārt ģimenes svētkos, vietējā pasākumā, valsts komandas sporta notikuma laikā vai ikdienā, ja tiek saglabāta cieņpilna attieksme pret valsts simbolu.

Atsevišķos valsts mēroga notikumos var tikt noteikta papildu karogu izkāršana vai sēru noformējums. Tādēļ pirms ārpus kārtas izsludinātas piemiņas dienas jāpārbauda Ministru kabineta un pašvaldības sniegtā informācija, bet pastāvīgais obligāto dienu saraksts jāskata Latvijas valsts karoga likuma aktuālajā redakcijā.

Avots: Likumi.lv