Nenoteiktība darbā: Frankla ideja par jēgu un viens mazs solis

Ilgstoša nenoteiktība darbā var atņemt ikdienai skaidru ritmu: nav zināms, kas notiks tālāk, un daudz kas nav paša cilvēka kontrolē. Viktora Frankla idejas šādā brīdī var kalpot par jautājumu pašrefleksijai — ko es varu izvēlēties vai izdarīt šodien? Tās nav garantēta metode, kā mazināt ciešanas, un neaizstāj profesionālu palīdzību.

Ko Frankls rakstīja par jēgas meklējumiem

Austriešu neirologs un psihiatrs Viktors Frankls (1905–1997) izveidoja logoterapiju — psihoterapijas pieeju, kas cilvēka dzīvē pievērš uzmanību jēgas meklējumiem. Frankla pazīstamākajā darbā “Cilvēks meklē jēgu” savijas viņa pieredze nacistu koncentrācijas nometnēs un pārdomas par to, kā cilvēki piešķir nozīmi dzīvei un rīcībai.

Šo kontekstu ir svarīgi saglabāt. Frankla darbs nav vienkārša recepte, kas liek katrā grūtībā saskatīt kaut ko labu, un viņa pieredzi nedrīkst izmantot, lai salīdzinātu vai mazinātu citu cilvēku ciešanas. Jēgas meklējumi viņa pieejā ir plašāks jautājums par cilvēka attieksmi, vērtībām un atbildi uz konkrētiem dzīves apstākļiem. Tas nenozīmē, ka cilvēks vienmēr var mainīt apstākļus vai izvēlēties, kā viņš tajos jūtas.

Darba nenoteiktības laikā šī atšķirība ir praktiski nozīmīga. Ja lēmums par amata saglabāšanu ir vadības ziņā, cilvēks nevar to atrisināt ar pareizu attieksmi. Taču viņš var mēģināt noskaidrot, kāda informācija ir pieejama, un izlemt, ko darīt, kamēr atbilde vēl nav zināma.

Kāpēc šeit nav dots Frankla citāts pēdiņās

Franklam bieži piedēvē īsus teicienus par cilvēka brīvību izvēlēties savu attieksmi. Tomēr ar internetā atkārtotu formulējumu nepietiek, lai pārbaudītu konkrēto izdevumu, tulkojumu un lappusi. Tulkojumi var atšķirties, bet saīsināta frāze var pazaudēt kontekstu.

Tāpēc šeit izmantota parafrāze, nevis burtisks citāts: Frankla idejas mudina domāt par to, kā cilvēks var atbildēt uz apstākļiem, kurus pats nav izvēlējies. Tā ir piesardzīga pieejas interpretācija, nevis viņa vārdu atveide. Ja šo domu vēlaties citēt vai izmantot citur, pārbaudiet attiecīgā “Cilvēks meklē jēgu” izdevuma tulkotāju, izdevēju un konkrēto fragmentu. Bez šādas pārbaudes drošāk ir norādīt, ka tā ir idejas parafrāze.

Nenoteiktība darbā: nošķiriet ietekmes robežas

Ja nav skaidrs, vai amats saglabāsies, gaidīšana var aizņemt domas arī ārpus darba laika. Lēmumi par uzņēmuma nākotni, budžetu vai termiņiem var būt vadības ziņā; tos nevar atrisināt ar pozitīvu domāšanu. Arī sarunas pieprasīšana negarantē, ka atbilde būs tūlītēja vai vēlamā.

Tomēr jautājums par ietekmes robežu var palīdzēt izvēlēties, kam pievērst uzmanību. Vienā pusē ir lietas, ko cilvēks pašlaik nevar noteikt, piemēram, uzņēmuma lēmums. Otrā — nelielas darbības, kuras var apsvērt, piemēram, uzdot vadītājam konkrētu jautājumu par lēmuma termiņu. Šāda nošķiršana neatceļ satraukumu un neatrisina situāciju; tā palīdz formulēt nākamo soli, kas atbilst pieejamajai informācijai un iespējām.

Viens mazs solis, ko apsvērt šodien

Atvēliet dažas minūtes un pierakstiet atbildes uz diviem jautājumiem:

• Kas šajā situācijā pašlaik nav manā kontrolē?
• Kāda ir viena konkrēta, samērīga darbība, ko varu veikt tuvākajā laikā?

Piemēram, ja galvenais nezināmais ir tas, kad būs skaidrība par amatu, darbība var būt lūgums vadītājam vienoties par sarunu vai pajautāt, kad gaidāma nākamā informācija. Ja šāda saruna pašlaik nav iespējama, var atjaunot CV vai noteikt datumu, kad vēlreiz pārbaudīt situāciju. Tie ir piemēri, nevis uzdevumu saraksts: izvēlieties tikai to, kas konkrētajos apstākļos ir reāli paveicams.

Šis vingrinājums neuzliek pienākumu justies cerīgi vai atrast lielu dzīves mērķi. Tā mērķis ir pamanīt vienu iespējamu rīcību, nevis izlikties, ka visas problēmas atrisināmas ar gribasspēku. Ja šobrīd nav iespējams nosaukt nevienu soli, tas pats par sevi nenozīmē, ka cilvēks nav pietiekami centies.

Kad ar pašrefleksiju nepietiek

Ja darba nenoteiktība izraisa smagu trauksmi, ilgstošas miega vai ikdienas funkcionēšanas grūtības vai citus nopietnus simptomus, saruna ar psihologu vai ārstu var būt piemērotāka par pašpalīdzības vingrinājumu. Krīzes vai tūlītēju drošības draudu gadījumā jāmeklē neatliekama palīdzība.

Frankla idejas var piedāvāt vienu jautājumu pārdomām, taču tās nedod garantiju, ka grūtā situācija kļūs viegla vai atrisināsies. Mazs solis ir noderīgs tikai tad, ja tas atbilst cilvēka apstākļiem un iespējām.

Avots: Editorial research