Vācijas vienotības diena: kāpēc 3. oktobris svarīgs arī Latvijā

1. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai. Tāpēc Vācija šajā datumā atzīmē Vācijas vienotības dienu. Latvijas lasītājam tas ir orientieris Eiropas pārmaiņu laikā: Latvija jau bija pasludinājusi neatkarības atjaunošanu, taču tās faktiskās īstenošanas izšķirošie notikumi vēl bija priekšā.

Autors: LinuxNet redakcija.

Kāpēc Vācija atzīmē tieši 3. oktobri

Berlīnes mūra krišana 1989. gada 9. novembrī kļuva par redzamāko Vācijas dalījuma beigu simbolu. Taču mūra atvēršana un valsts atkalapvienošanās bija atšķirīgi notikumi. Politiskās un tiesiskās pārmaiņas turpinājās vēl vairākus mēnešus, līdz 1990. gada 3. oktobrī apvienošanās stājās spēkā.

Tādēļ valsts svētku datums ir 3. oktobris, nevis mūra krišanas diena. Vācijas federālā valdība Vācijas vienotības dienu saista ar 1990. gada atkalapvienošanos. Datums apzīmē konkrētu valsts pārmaiņu: Vācijas sadalījuma noslēgumu un vienotas valsts pastāvēšanu.

Šī atšķirība palīdz saprast, kāpēc vēsturē viens spilgts brīdis ne vienmēr ir tas pats, kas procesa juridiskais noslēgums. 1989. gada novembris parādīja, cik strauji mainījusies situācija Berlīnē. 1990. gada oktobris iezīmēja brīdi, kad Vācijas apvienošanās bija īstenota valsts līmenī.

Četri datumi, kas palīdz orientēties 1989.–1991. gadā

• 1989. gada 9. novembris: tiek atvērts Berlīnes mūris. Tas ir būtisks pavērsiens Vācijas dalījuma vēsturē, bet Vācija šajā dienā vēl nav atkalapvienota.
• 1990. gada 4. maijs: Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tajā paredzēts pārejas periods valsts varas faktiskai atjaunošanai.
• 1990. gada 3. oktobris: notiek Vācijas atkalapvienošanās. Šis ir Vācijas vienotības dienas datums.
• 1991. gada 21. augusts: Latvijas Republikas Augstākā padome pieņem konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, nosakot Latvijas valstisko statusu pēc 1990. gada deklarācijā paredzētā pārejas perioda.

Laika līnija parāda gan notikumu tuvumu, gan atšķirīgo secību. Kad Vācija 1990. gada oktobrī atzīmēja apvienošanos, Latvijas neatkarības atjaunošanas process vēl nebija nonācis līdz 1991. gada augusta lēmumam. Savukārt Latvijas 4. maija deklarācija bija pieņemta piecus mēnešus pirms Vācijas vienotības dienas.

Ko Vācijas apvienošanās mainīja Eiropā

Pēc Otrā pasaules kara Vācijas dalījums bija viena no redzamākajām Eiropas politiskā sadalījuma izpausmēm. Vienotas Vācijas izveidošanās 1990. gadā nozīmēja, ka šis dalījums ir beidzies. Tā bija nozīmīga pārmaiņa Eiropas valstu savstarpējās attiecībās un kontinenta politiskajā kartē.

Tomēr 3. oktobris nav vienots datums visām tālaika pārmaiņām. Eiropas valstis un sabiedrības pieredzēja atšķirīgus procesus, kuru sākums, juridiskie lēmumi un iznākums nesakrita. Vācijas atkalapvienošanos var aplūkot līdzās Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas laikmetam, bet vienu procesu nevar izmantot kā otra aizstājēju vai vienkāršu izskaidrojumu.

Arī vārdi „apvienošanās” un „neatkarības atjaunošana” raksturo dažādas norises. Vācijas gadījumā runa ir par divu pēc kara izveidotu Vācijas valstu dalījuma beigām. Latvijas gadījumā runa ir par neatkarīgas valsts darbības atjaunošanu pēc padomju okupācijas. Šo atšķirību ir vērts paturēt prātā, pat ja abus stāstus ievieto vienā Eiropas vēstures laika līnijā.

Kur šajā laikā atradās Latvija

Latvijas svarīgākais 1990. gada lēmums bija 4. maija deklarācija. Tā pasludināja neatkarības atjaunošanu, vienlaikus paredzot pārejas periodu. Tāpēc nebūtu precīzi teikt, ka Latvijas valstiskās neatkarības faktiskā īstenošana jau 1990. gada 3. oktobrī bija noslēgusies tāpat kā Vācijas apvienošanās.

Nākamais izšķirošais Latvijas laika līnijas punkts ir 1991. gada 21. augusts. Konstitucionālais likums par valstisko statusu tika pieņemts pēc vairāk nekā gada ilga pārejas perioda. Šie Latvijas dokumenti ļauj redzēt, kā valsts neatkarības atjaunošana tika formulēta pašas Latvijas lēmumos, nevis secināta no notikumiem Vācijā.

Arī Baltijas valstis nevajadzētu sapludināt vienā datumā. Tās piedzīvoja vienu vēsturisku laikmetu un sadarbojās neatkarības centienos, taču katras valsts lēmumiem ir sava laika līnija. Vācijas vienotības diena ir piemērots brīdis atcerēties šo plašāko Eiropas kontekstu, saglabājot skaidru robežu starp atsevišķiem notikumiem.

Ja 3. oktobri izmanto kā atskaites punktu, secība ir vienkārša: Berlīnes mūris tika atvērts 1989. gadā, Latvija pieņēma 4. maija deklarāciju 1990. gadā, Vācija apvienojās tā paša gada oktobrī, bet Latvijas valstiskā statusa izšķirošais konstitucionālais lēmums sekoja 1991. gada augustā. Katram datumam ir sava nozīme.

Avots: Vācijas federālā valdība