15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte sasniegs 60%?

Latvijā 2026. gada 3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas, un līdz balsošanai atlikusi viena nedēļa. Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. Vēl nav zināms, cik vēlētāju piedalīsies, taču 60% robeža ļauj salīdzināt gaidāmo rezultātu ar iepriekšējām vēlēšanām. Atbildi sniegs Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētā galīgā aktivitāte.

60% robeža vienā skatā

• Jautājums: vai galīgā vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās būs vismaz 60,00%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 3. oktobris, vēlēšanu diena.
• Atbilde „jā”: CVK galīgais rādītājs ir 60,00% vai augstāks.
• Atbilde „nē”: CVK galīgais rādītājs ir zem 60,00%.
• Izšķirošais avots: CVK publicētie 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Prognozes termiņš un tās izvērtēšanas brīdis var atšķirties. Balsošana notiek 3. oktobrī, bet galīgais aktivitātes rādītājs jāņem no CVK publicētajiem datiem, kad tie ir pieejami. Vēlēšanu vakarā redzamie skaitļi var palīdzēt saprast virzienu, taču tie nav galīgā atbilde.

Iepriekšējās vēlēšanās līdz 60% pietrūka mazāk nekā procentpunkta

CVK datos par 14. Saeimas vēlēšanām 2022. gadā vēlētāju aktivitāte bija 59,41%. Līdz šeit aplūkotajai robežai pietrūka 0,59 procentpunktu. Tas ir neliels attālums starp abiem rādītājiem, tomēr iepriekšējais rezultāts pats par sevi nepasaka, vai 2026. gadā slieksnis tiks sasniegts.

Vēl vienam salīdzinājumam: 2018. gada 13. Saeimas vēlēšanās aktivitāte bija 54,60%. Tas ir 5,40 procentpunktus zem 60% robežas. Abi vēlēšanu gadi rāda, ka līdzdalība var atšķirties vairāk, nekā šķiet, raugoties tikai uz pēdējo balsojumu. Šie skaitļi ir vēsturisks atskaites punkts, nevis 15. Saeimas vēlēšanu iznākuma aprēķins.

Procentpunkti šeit ir svarīgi. Atšķirība starp 59,41% un 60,00% ir 0,59 procentpunkti, nevis 0,59% no iepriekšējā rādītāja. Ja vēlētāju skaits būtu zināms un nemainīgs, šo starpību varētu pārvērst balsotāju skaitā. Pirms galīgajiem CVK datiem šāds pārrēķins radītu maldīgu precizitāti, tādēļ drošāk ir salīdzināt publicētās aktivitātes daļas.

Ko lielāka līdzdalība maina Saeimas pārstāvniecībā

Vēlētāju aktivitāte rāda, kāda daļa balsstiesīgo piedalījusies vēlēšanās. Tā nepasaka, vai visi sabiedrības viedokļi ir vienādi pārstāvēti, un pati par sevi nenosaka, kuras partijas iegūs mandātus. Mandātu sadalījumu veido nodotās balsis atbilstoši vēlēšanu kārtībai.

Tomēr līdzdalība nosaka, cik plašs vēlētāju loks tieši iesaistās nākamās Saeimas izvēlē. Ja balso mazāk cilvēku, ievēlēto deputātu sastāvu nosaka mazākas balsstiesīgo sabiedrības daļas izvēle. Ja balso vairāk, rezultāta veidošanā piedalās plašāks loks. Abos gadījumos ievēlētā Saeima pārstāv valsti; aktivitātes rādītājs palīdz saprast, cik daudzi tās veidošanā izmantoja savu balsi.

Svarīgs ir arī tas, kuri vēlētāji piedalās. Divās vēlēšanās var būt vienāda kopējā aktivitāte, bet atšķirīga līdzdalība dažādās vietās vai vēlētāju grupās. Tad arī nodoto balsu sadalījums var būt citāds. Savukārt augstāka kopējā aktivitāte automātiski nenozīmē ieguvumu kādam konkrētam politiskajam spēkam: papildu balsotāju izvēles pirms vēlēšanām nav zināmas.

Tāpēc 60% ir skaidra prognozes robeža, nevis vērtējums par Saeimas kvalitāti vai vēlēšanu leģitimitāti. Rādītājs palīdz salīdzināt līdzdalību laikā. Lai vērtētu politisko pārstāvniecību plašāk, līdzās aktivitātei jāskatās arī balsu un mandātu sadalījums, ko publicē CVK.

Kāpēc vēlēšanu dienas rādītājs var atšķirties no galīgā

Tuvojoties 3. oktobrim, var parādīties aptaujas, politisko kampaņu vērtējumi un pieņēmumi par gaidāmo līdzdalību. Tie raksturo gaidas, nevis reģistrētu balsošanu. Pat pārliecinoši izteikta vēlme piedalīties vēlēšanās nav tas pats, kas vēlēšanu datos uzskaitīta balss.

Vēlēšanu dienā uzmanība pievērsīsies CVK publicētajai informācijai par balsošanas norisi un aktivitāti. Starpposma dati var būt nepilnīgi, jo tie raksturo konkrētu brīdi. Arī skaitlis, kas vēlēšanu vakarā atrodas ļoti tuvu 60%, jālasa ar norādi par tā statusu: provizorisks rādītājs neatrisina jautājumu par galīgo rezultātu.

Neskaidrība ir īpaši nozīmīga tieši pie robežas. Ja sākotnējais rādītājs ir nedaudz zem vai virs 60%, prognozes atbilde jāatliek līdz galīgo datu publicēšanai. Ja tas ir tālu no robežas, iespējamais iznākums var šķist skaidrāks, taču izvērtēšanas noteikums paliek tas pats visos gadījumos.

Kā noteiks atbildi „jā” vai „nē”

Pēc vēlēšanām jāatrod CVK publicētā galīgā vēlētāju aktivitāte tieši 15. Saeimas vēlēšanām. Ja šis rādītājs ir vismaz 60,00%, prognozes atbilde ir „jā”. Ja tas ir zem 60,00%, atbilde ir „nē”. Robežvērtība ir iekļauta „jā” iznākumā: tieši 60,00% nozīmē, ka slieksnis sasniegts.

Izvērtējumā nav jāaizstāj CVK galīgais rādītājs ar aptauju, mediju aprēķinu vai atsevišķa iecirkņa rezultātu. Nav arī jāvērtē vēlēšanu uzvarētājs, mandātu skaits vai tas, vai aktivitāte pārsniedz 2022. gada līmeni. Tie ir citi jautājumi. Šeit izšķirošs ir viens publisks skaitlis un viena iepriekš noteikta robeža.

Lasītājam noder atšķirt datuma un datu nozīmi. Satversme nosaka vēlēšanu dienu — oktobra pirmo sestdienu, kas 2026. gadā ir 3. oktobris. Savukārt galīgo aktivitāti nosaka pēc vēlēšanu datiem. Tādēļ jautājumu var formulēt un prognozi slēgt vēlēšanu dienā, bet atbildi droši fiksēt tad, kad CVK publicējusi galīgo rādītāju.

Kur pārbaudīt rezultātu pēc 3. oktobra

CVK vietnē jāmeklē 15. Saeimas vēlēšanu rezultāti un vēlētāju aktivitātes rādītājs. Pārbaudot skaitli, jāpievērš uzmanība tam, vai dati apzīmēti kā galīgi, un jāsalīdzina tieši kopējā aktivitāte ar 60,00%, nevis kāda iecirkņa vai reģiona rādītājs.

Ja aktivitāte būs vismaz 60,00%, tā pārsniegs gan 2022., gan 2018. gada Saeimas vēlēšanu aktivitāti. Ja tā paliks zem robežas, atbilde uz prognozes jautājumu būs „nē” arī tad, ja līdzdalība būs augstāka nekā 2022. gadā. Pēc galīgo datu publicēšanas nākamais vērtīgais salīdzinājums būs ne tikai pats slieksnis, bet arī tas, cik plašs vēlētāju loks piedalījās jaunās Saeimas izvēlē un kā sadalījās viņu balsis.

Avots: Latvijas Vēstnesis