2. septembris: beidzās pasaules karš, ne Latvijas okupācija

Autors: LinuxNet redakcija | 2026. gada 2. septembris

1945. gada 2. septembrī Tokijas līcī uz ASV karakuģa USS Missouri klāja Japānas un sabiedroto pārstāvji parakstīja kapitulācijas aktu. Ar šo dokumentu formāli noslēdzās Otrais pasaules karš, taču Latvijai miers nenozīmēja valstiskās neatkarības atjaunošanu — nacistiskās Vācijas okupāciju bija nomainījusi atkārtota Padomju Savienības okupācija.

Šī atšķirība ir būtiska arī mūsdienās. Runājot par 1945. gadu, jānošķir nacistiskās Vācijas un Japānas militārā sakāve no Latvijas politiskā likteņa. Eiropā beidzās karadarbība, bet Latvijas Republika netika atjaunota un tās iedzīvotāji turpināja dzīvot okupācijas režīmā.

No 8. maija līdz Japānas kapitulācijas parakstīšanai

Otrajam pasaules karam nav tikai viena beigu datuma. Eiropā nacistiskās Vācijas bezierunu kapitulācija stājās spēkā 1945. gada 8. maija vakarā pēc Centrāleiropas laika. Maskavā jau bija iestājies 9. maijs, tādēļ padomju un vēlāk Krievijas piemiņas tradīcijā uzvaras diena tika atzīmēta citā datumā.

Tomēr karš pasaulē vēl nebija beidzies. Klusajā okeānā turpinājās konflikts ar Japānu. Japāna par Potsdamas deklarācijas nosacījumu pieņemšanu paziņoja augustā, bet juridiski nozīmīgais kapitulācijas dokuments tika parakstīts tikai 2. septembrī.

Īsa datumu līnija palīdz nošķirt dažādos notikumus:

• 1945. gada 8. maijs — Vācijas kapitulācija noslēdz karu Eiropā.
• 1. gada 9. maijs — tas pats notikums padomju laika un Maskavas laika tradīcijā.
• 1. gada 15. augusts — Japānas imperators paziņo par kapitulācijas nosacījumu pieņemšanu.
• 1945. gada 2. septembris — uz USS Missouri tiek parakstīts Japānas kapitulācijas akts.
• 1. gada 4. maijs — Latvija pieņem deklarāciju par neatkarības atjaunošanu.
• 1. gada 21. augusts — tiek nostiprināta Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošana.

Tādēļ 8. maiju var saukt par kara beigām Eiropā, savukārt 2. septembris ir Otrā pasaules kara formālā noslēguma datums pasaules mērogā.

Ko juridiski nostiprināja Japānas kapitulācijas akts

Uz USS Missouri klāja parakstītais dokuments nebija tikai ceremoniāls paziņojums. Japāna tajā pieņēma Potsdamas deklarācijas nosacījumus, apliecināja savu bruņoto spēku bezierunu kapitulāciju un apņēmās izpildīt sabiedroto augstākās pavēlniecības rīkojumus.

ASV Nacionālais arhīvs publicē dokumenta attēlus un skaidro tā parakstīšanas apstākļus. Akts fiksēja brīdi, kad Japānas kapitulācija kļuva par oficiāli noformētu starptautisku faktu, uz kura pamata sākās valsts pēckara okupācija un pārvaldes pārveide.

Dokumenta parakstīšana ļāva sabiedrotajiem pāriet no kara operācijām uz pēckara kārtības veidošanu. Tā arī noteica skaidru robežu starp Japānas augusta paziņojumu par piekrišanu kapitulēt un juridiski noformētu kara noslēgumu septembrī.

Šī iemesla dēļ vēstures literatūrā sastopami vairāki formulējumi: karš Eiropā beidzās maijā, Japāna piekrita kapitulēt augustā, bet Otrais pasaules karš formāli noslēdzās 2. septembrī. Tie nav savstarpēji pretrunīgi apgalvojumi — katrs attiecas uz citu procesa posmu.

Latvijā viena okupācija nomainīja otru

Latvijas pieredzi nevar precīzi aprakstīt tikai ar sabiedroto uzvaras hronoloģiju. Padomju Savienība Latviju okupēja 1940. gada jūnijā, kam sekoja nelikumīga aneksija un represijas. 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacistiskās Vācijas okupācija, kuras laikā Latvijā tika īstenots holokausts un citi nacistiskā režīma noziegumi.

Padomju armijai 1944. gadā atgriežoties Latvijas teritorijā, Latvijas Republikas suverenitāte netika atjaunota. Rīgā un lielākajā daļā Latvijas atsākās padomju okupācijas režīms, bet karadarbība Kurzemē turpinājās līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gada maijā.

Tādēļ Latvijas vēstures kontekstā 1944. un 1945. gada notikumus nav precīzi saukt par Latvijas atbrīvošanu. Tika sakauta nacistiskā Vācija, taču Latvijas iedzīvotāji neatguva iespēju brīvi lemt par savas valsts pārvaldi. Netika atjaunota Satversmē balstīta demokrātiska vara, un Latvija palika PSRS sastāvā okupācijas apstākļos.

Valsts pastāvēšana de iure turpinājās

Okupācija nepārtrauca Latvijas Republikas juridisko pastāvēšanu. Vairākas Rietumvalstis neatzina Latvijas piespiedu iekļaušanu Padomju Savienībā, un ārvalstīs turpināja darboties Latvijas diplomātiskie pārstāvji.

Šī valsts nepārtrauktības izpratne ir būtiska, skaidrojot 1990.–1991. gada notikumus. Latvija neveidoja pilnīgi jaunu valsti, bet atjaunoja 1918. gadā proklamētās republikas neatkarību. 1990. gada 4. maija deklarācija sāka pārejas procesu, savukārt 1991. gada 21. augustā tika pieņemts konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Latvijas Okupācijas muzejs dokumentē padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas periodus, represijas, pretošanos un neatkarības atjaunošanas kontekstu. Šī hronoloģija palīdz nepiešķirt vārdam „atbrīvošana” nozīmi, kuru Latvijas politiskā realitāte 1945. gadā neapstiprina.

Kāpēc vārdi „uzvara”, „miers” un „atbrīvošana” nav sinonīmi

Uzvara pār nacistisko Vāciju bija izšķirošs notikums Eiropas vēsturē un izbeidza režīmu, kas īstenoja agresijas karu, holokaustu un masu represijas. Japānas kapitulācija savukārt izbeidza pasaules kara pēdējo lielo militāro posmu. Šo notikumu nozīme nav jāsamazina, lai precīzi raksturotu Latvijas okupāciju.

Tomēr militāra uzvara automātiski nenozīmē politisku brīvību visām teritorijām, kurās ienāca uzvarētāju armijas. Latvijā nacistu režīma sakāvei nesekoja neatkarīgas valsts institūciju atjaunošana. Sekoja atkārtotas represijas, deportācijas, kolektivizācija, rusifikācija un pretošanās apspiešana.

Tādēļ piemiņas kultūrā svarīgi vienmēr norādīt, par ko tieši tiek runāts. „Kara beigas Eiropā” raksturo militārā konflikta noslēgumu 1945. gada maijā. „Otrā pasaules kara beigas” pasaules mērogā saistāmas ar Japānas kapitulācijas akta parakstīšanu 2. septembrī. „Latvijas neatkarības atjaunošana” attiecas uz 1990.–1991. gada procesu, nevis 1945. gadu.

Šāds jēdzienu nošķīrums ļauj vienlaikus pieminēt nacisma sakāvi, kara upurus un Latvijas okupācijas turpināšanos. Tas arī palīdz saprast, kāpēc viens un tas pats 1945. gada notikums dažādu valstu vēsturiskajā atmiņā var nozīmēt kara beigas, uzvaru vai jauna nebrīves posma nostiprināšanos.

Avots: ASV Nacionālais arhīvs