23. augusts Latvijā: pasākumi un Baltijas ceļš bērniem

Latvijā 23. augustā piemin staļinisma un nacisma upurus, kā arī atceras Baltijas ceļu — 1989. gada nevardarbīgo akciju, kas vienoja Igauniju, Latviju un Lietuvu. Ģimenēm, kuras 2026. gadā vēlas apmeklēt piemiņas pasākumu vai muzeju, konkrētie laiki vispirms jāpārbauda rīkotāja oficiālajā vietnē.

Autors: LinuxNet redakcija. Publicēts 2026. gada 21. augustā.

Praktiskā informācija pirms 23. augusta

• Pašvaldību pasākumu laikus meklējiet attiecīgās pašvaldības tīmekļvietnē un sociālo tīklu kontos.
• Muzeju darba laiku un īpašās ekspozīcijas pārbaudiet konkrētā muzeja vietnē.
• Par satiksmes ierobežojumiem skatiet pašvaldības, ceļu pārvaldītāja vai pārvadātāja paziņojumus.
• Ierodieties laikus un ievērojiet klusu, cieņpilnu piemiņas pasākuma noskaņu.

Programmas dažādās Latvijas vietās var atšķirties, turklāt norises laiki un satiksmes organizācija var mainīties. Tādēļ iepriekšējo gadu afišas vai neoficiāli ieraksti nav drošs pamats 2026. gada plāniem.

Kāpēc Latvijā piemin 23. augustu

Latvijas likums par svētku, atceres un atzīmējamām dienām nosaka 23. augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Datums saistīts ar 1939. gada Molotova–Ribentropa paktu, ko noslēdza nacistiskā Vācija un Padomju Savienība.

Paktam pievienotajos slepenajos protokolos Austrumeiropa tika sadalīta abu lielvaru ietekmes sfērās. Šī vienošanās palīdzēja radīt priekšnoteikumus Baltijas valstu neatkarības iznīcināšanai, okupācijai un represijām. Latvija piedzīvoja gan Padomju Savienības, gan nacistiskās Vācijas okupāciju, cilvēku nogalināšanu, deportācijas un citas vajāšanas.

Piecdesmit gadus pēc pakta parakstīšanas Baltijas valstu iedzīvotāji izvēlējās kopīgu, nevardarbīgu rīcību. 1989. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, izveidojot ap 600 kilometru garu dzīvo ķēdi cauri Igaunijai, Latvijai un Lietuvai. Baltijas ceļš publiski apliecināja prasību atjaunot valstisko neatkarību un pievērsa tai starptautisku uzmanību.

Divi 23. augusta datumi vienā vēstures stāstā

Šis salīdzinājums palīdz saprast datuma nozīmi: 1939. gadā par mazu valstu nākotni slepeni lēma totalitāras lielvaras, bet 1989. gadā Baltijas sabiedrība pati publiski un miermīlīgi pauda savu gribu.

Kā Baltijas ceļu izskaidrot bērniem

Jaunākiem bērniem nav uzreiz jāstāsta visas kara un represiju detaļas. Sarunu var sākt ar vienkāršu domu: Latvija, Lietuva un Igaunija bija zaudējušas brīvību, bet cilvēki vēlējās parādīt, ka grib pašas lemt par savu valstu nākotni.

Baltijas ceļu var raksturot kā ļoti garu cilvēku ķēdi, kurā katrs dalībnieks viens pats bija tikai neliels posms, bet kopā visi kļuva pamanāmi un sadzirdami. Tā ir iespēja pārrunāt, ko nozīmē solidaritāte, drosme un nevardarbīga pretošanās.

Sarunu ģimenē var papildināt ar konkrētām darbībām:

• apskatīt arhīvu fotogrāfijas un kartē izsekot Baltijas ceļa maršrutam;
• pajautāt vecvecākiem vai citiem radiniekiem, ko viņi atceras par 1989. gada vasaru;
• salīdzināt tālaika saziņas iespējas ar mūsdienu tālruņiem un sociālajiem tīkliem;
• paskaidrot, ka piemiņas vietā runā klusāk un respektē cilvēkus, kuru ģimenes skārušas represijas.

Vecākiem bērniem var paskaidrot arī cēloņu secību: slepena lielvaru vienošanās vājināja Baltijas valstu neatkarību, okupācija atņēma iedzīvotājiem politisko brīvību, bet pēc vairākiem gadu desmitiem sabiedrība ar miermīlīgām akcijām pieprasīja neatkarības atjaunošanu.

Kur meklēt aktuālo 2026. gada programmu

Drošākais sākumpunkts ir savas pilsētas vai novada pašvaldības pasākumu kalendārs. Ja iecerēts muzeja apmeklējums, atsevišķi jāpārbauda tā darba laiks, pieteikšanās prasības un informācija par pieejamību ģimenēm ar bērniem.

Braucot ar sabiedrisko transportu, jāpārliecinās par aktuālo kustības sarakstu pārvadātāja vietnē. Dodoties ar automašīnu, jāņem vērā, ka ceremoniju tuvumā var būt īslaicīgi stāvēšanas vai satiksmes ierobežojumi. Galīgajam plānam izmantojiet tieši rīkotāja vai pakalpojuma sniedzēja jaunāko paziņojumu.

Avots: Latvijas Vēstnesis