8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Katru gadu 8. septembrī UNESCO atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Tās nozīme vairs neaprobežojas ar prasmi izlasīt teikumu vai uzrakstīt savu vārdu: cilvēka drošību ietekmē arī spēja saprast līgumu, valsts paziņojumu un veselības norādi, kā arī atpazīt maldinošu saturu internetā.

Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas krājumā pieejamais digitalizētais kultūras mantojums ļauj ieskatīties laikmetos, kuros drukāts teksts arvien dziļāk ienāca sabiedrības ikdienā. Vecas grāmatas un preses izdevumi palīdz pētīt ne tikai to, ko cilvēki lasīja, bet arī to, kā informācija tika pasniegta un kādas zināšanas no lasītāja tika sagaidītas.

Rakstīts vārds kļuva par ikdienas dzīves sastāvdaļu

Vēsturisku laikrakstu lappusēs vienkopus sastopamas ziņas, sludinājumi, iestāžu paziņojumi un sadzīviski padomi. Šādas publikācijas atgādina, ka lasīšana nebija tikai skolas uzdevums vai brīvā laika nodarbe. Tā palīdzēja orientēties apkārtējā sabiedrībā, izprast noteikumus un pieņemt praktiskus lēmumus.

Spēja izlasīt tekstu tomēr vēl nenozīmēja, ka cilvēks to pilnībā saprata. Lasītājam vajadzēja atšķirt redakcijas ziņu no reklāmas, uztvert paziņojuma nosacījumus un sasaistīt rakstīto ar savu situāciju. Līdz ar drukātās informācijas daudzuma pieaugumu arvien svarīgāka kļuva teksta interpretācija.

Šo pārmaiņu var aplūkot bez nepārbaudītiem apgalvojumiem par agrāko sabiedrības grupu rakstpratības līmeni. Drošāku priekšstatu sniedz paši laikmeta avoti: valoda, publikāciju uzbūve, skaidrojumu apjoms un tēmas, par kurām izdevēji uzrunāja lasītājus.

UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī, uzsverot rakstpratību kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu. Šāds skatījums paplašina jēdzienu: runa ir ne tikai par individuālu prasmi, bet arī par cilvēka iespējām piedalīties sabiedriskajā dzīvē.

Ja būtiska informācija cilvēkam nav saprotama, viņa izvēles kļūst ierobežotākas. Tas var skart izglītību, darbu, veselības aprūpi, sociālos pakalpojumus un līdzdalību valsts pārvaldē. Rakstpratība tādēļ ir cieši saistīta ar pieejamu valodu un iestāžu spēju sarežģītus jautājumus izskaidrot skaidri.

Atbildība nav jāuzliek tikai lasītājam. Arī dokumentu sagatavotājiem, medijiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm jāņem vērā, vai informāciju iespējams saprast bez šauras profesionālās izglītības. Formāli precīzs, bet neskaidrs teksts var radīt praktiskas kļūdas.

Mūsdienu rakstpratība sākas pēc teksta izlasīšanas

Šodien cilvēks dienas laikā sastopas ar bankas paziņojumiem, darba līgumiem, zāļu lietošanas norādēm, pašvaldības lēmumiem un digitālo pakalpojumu noteikumiem. Katrā no šīm situācijām nepieciešams ne tikai atpazīt vārdus, bet arī saprast sekas.

Praktiska rakstpratība ietver vairākas savstarpēji saistītas spējas:

• atrast dokumentā nosacījumus, termiņus un izņēmumus;
• nošķirt faktu no viedokļa vai reklāmas solījuma;
• pamanīt, kas ir informācijas autors un publicētājs;
• salīdzināt apgalvojumu ar citu uzticamu avotu;
• pajautāt skaidrojumu, ja teksta nozīme nav nepārprotama.

Līgumā izšķirošs var būt viens teikums par automātisku pagarināšanu vai atteikuma termiņu. Veselības informācijā svarīgi ir nosacījumi, devas un brīdinājumi. Valsts paziņojumā lasītājam jāatrod, uz ko lēmums attiecas, kad tas stājas spēkā un kā rīkoties tālāk.

Tādēļ mūsdienu rakstpratība darbojas kā drošības prasme. Tā samazina iespēju piekrist neizdevīgiem nosacījumiem, nepareizi izpildīt norādi vai izplatīt apgalvojumu, kura izcelsme nav pārbaudīta.

Digitālajā vidē lasītājam jāvērtē arī avots

Ekrānā teksts var izskatīties pārliecinošs neatkarīgi no tā patiesuma. Profesionāls noformējums, steidzams formulējums vai daudzi atkārtojumi paši par sevi nepierāda, ka informācija ir uzticama. Te rakstpratība sastopas ar medijpratību.

Pirms rīkoties pēc internetā atrastas ziņas, der pārbaudīt dažus vienkāršus elementus:

• kas publicējis informāciju un vai norādīts sākotnējais avots;
• kad saturs publicēts un vai tas vēl ir aktuāls;
• vai virsraksts precīzi atbilst pašam tekstam;
• vai apgalvojumu apstiprina atbildīgā iestāde vai vairāki neatkarīgi avoti;
• vai ziņa nemudina nekavējoties ievadīt paroles, bankas datus vai personas informāciju.

Īpaša uzmanība vajadzīga attēliem un īsiem video fragmentiem. Tie var būt izrauti no cita notikuma, publicēti ar nepareizu datumu vai papildināti ar maldinošu aprakstu. Kritiska lasīšana nozīmē pārbaudīt ne tikai vārdus, bet arī kontekstu.

Latvijas digitālais mantojums rāda informācijas pārmaiņas

Latvijas Nacionālā bibliotēka ar Nacionālās digitālās bibliotēkas starpniecību nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Tas dod iespēju salīdzināt dažādu laikmetu tekstus, preses valodu un informācijas izkārtojumu, nebalstoties tikai uz vēlāk radītiem pārstāstiem.

Vēsturiskajā presē var pētīt, kā lasītāji tika uzrunāti, kā tika formulēti oficiāli paziņojumi un kā vienā izdevumā līdzās pastāvēja ziņas un komerciāls saturs. Grāmatās savukārt iespējams vērot valodas, mācīšanas paņēmienu un sabiedrībai skaidroto tēmu maiņu.

Digitālais arhīvs jālasa tikpat kritiski kā mūsdienu internets. Atsevišķa publikācija atspoguļo konkrētu autoru, izdevumu un laikmetu, nevis automātiski visas sabiedrības pieredzi. Jāpievērš uzmanība izdošanas datumam, izdevējam, teksta žanram un vēsturiskajiem apstākļiem.

Noderīgs paņēmiens ir vienu tēmu meklēt vairākos izdevumos un gados. Tas ļauj pamanīt, kuri formulējumi atkārtojas, kuri uzskati mainās un kur informācija drīzāk pauž sava laika pieņēmumus nekā pārbaudāmu faktu.

Droša lasīšana ir kopīga sabiedrības atbildība

Starptautiskā rakstpratības diena atgādina par prasmi, kas turpina mainīties līdz ar informācijas vidi. Papīra dokumentiem pievienojušās lietotņu atļaujas, elektroniski līgumi, sociālo tīklu ieraksti un automātiski radīts saturs.

Lasītāja svarīgākais nākamais solis ir nesteigties tur, kur teksts prasa lēmumu. Jāpārbauda autors, datums, nosacījumi un sākotnējais avots. Savukārt iestāžu un uzņēmumu uzdevums ir rakstīt tā, lai būtiska informācija būtu atrodama un saprotama.

Rakstpratība 21. gadsimtā nav pabeigts skolas posms. Tā ir ikdienā uzturama spēja saprast, pārbaudīt un tikai tad rīkoties.

Avots: UNESCO