Degvielas cenas Baltijā: kā pareizi salīdzināt izmaksas

Eiropas Komisijas dati ļauj salīdzināt benzīna un dīzeļdegvielas cenas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēc vienotas metodikas. Tomēr salīdzinājumam vajadzīgs ne tikai skaitlis degvielas uzpildes stacijas tablo — jāņem vērā datu periods, nodokļi un tas, cik daudz cenas starpība maina vienas uzpildes izmaksas.

Publicēšanas diena: 2026. gada 22. augusts. Šim rakstam nodotajā Eiropas Komisijas avota izrakstā nav norādīts jaunākā biļetena datums un valstu cenu skaitļi. Tādēļ tie netiek aizstāti ar nepārbaudītām šodienas cenām vai aptuveniem aprēķiniem.

Baltijas cenu salīdzinājumam vajadzīgs viens datu periods

Eiropas Komisijas Weekly Oil Bulletin publicē savstarpēji salīdzināmus ES valstu benzīna un dīzeļdegvielas cenu datus, tostarp cenas ar nodokļiem. Latvija, Lietuva un Igaunija jāsalīdzina vienā biļetena periodā un vienādās mērvienībās, piemēram, eiro par litru.

Šeit nav pamatoti publicēt valstu skaitlisku tabulu, jo pieejamajā avota izrakstā nav redzams ne jaunākais pārskata datums, ne attiecīgās cenas. Bez šiem datiem nevar droši apgalvot, kurā Baltijas valstī konkrētajā nedēļā benzīns vai dīzeļdegviela bijusi lētākā.

Salīdzinot Komisijas lapā redzamo jaunāko periodu, jāpārbauda:

• vai visām trim valstīm norādīts viens datums;
• vai salīdzināts viens un tas pats degvielas veids;
• vai visas cenas ietver nodokļus;
• vai izmantota viena mērvienība;
• vai vidējā valsts cena netiek jaukta ar vienas stacijas cenu.

Nedēļas vidējais rādītājs arī nenozīmē, ka katrā uzpildes stacijā cena būs tieši tāda pati. Mazumtirdzniecības cena var atšķirties pēc pilsētas, stacijas atrašanās vietas, atlaižu programmas un tirgotāja cenu politikas.

Cena ar nodokļiem nav tas pats, kas cena bez nodokļiem

Cena bez nodokļiem raksturo degvielas izmaksas pirms akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas. Tā palīdz salīdzināt naftas produktu vairumtirdzniecības cenu, piegādes ķēdi un tirgotāju izmaksu daļu.

Cena ar nodokļiem ir tuvāka tam, ko autovadītājs samaksā uzpildes stacijā. Tajā ietilpst akcīzes nodoklis un PVN, tādēļ nodokļu likmju atšķirības var mainīt valstu secību pat tad, ja degvielas cena bez nodokļiem ir līdzīga.

Gala cenu var ietekmēt vairāki savstarpēji saistīti faktori:

• akcīzes nodoklis, kura likmes valstīs var atšķirties;
• PVN, ko piemēro ar nodokli apliekamajai cenai;
• naftas produktu vairumtirdzniecības cena Eiropas tirgū;
• valūtas kurss, jo starptautiskajos tirgos norēķini bieži notiek ASV dolāros;
• transportēšana, uzglabāšana, obligātās rezerves un biodegvielas piejaukums;
• degvielas tirgotāja darbības izmaksas un uzcenojums.

Tādēļ viena nedēļa pati par sevi nepierāda ilgstošu tendenci. Drošāk ir aplūkot vairākus secīgus biļetenus, saglabājot nemainīgu degvielas veidu un cenu kategoriju.

Ko cenas starpība nozīmē 40, 50 un 60 litru uzpildē

Praktiskajam aprēķinam nepieciešama tikai cenu starpība par litru. Ja to apzīmē ar Δ, vienas uzpildes starpību iegūst, Δ reizinot ar ielieto litru skaitu.

Piemēram, ja pārbaudītajā Komisijas periodā starpība būtu 0,05 eiro par litru, 40 litru uzpildē tā būtu 2,00 eiro, 50 litru uzpildē — 2,50 eiro, bet 60 litru uzpildē — 3,00 eiro. Tas ir aprēķina piemērs, nevis apgalvojums par konkrētās nedēļas Baltijas cenām.

Brauciens pāri robežai jārēķina kopā ar ceļa izmaksām

Zemāka cena kaimiņvalstī automātiski nenozīmē ietaupījumu. No iespējamā ieguvuma jāatņem papildu brauciena degvielas izmaksas, kā arī jāņem vērā laiks un citi izdevumi.

Ja papildu maršruts ir 40 kilometru un automobilis patērē 7 litrus uz 100 kilometriem, braucienam vajadzēs aptuveni 2,8 litrus degvielas. Šo daudzumu reizina ar aktuālo cenu par litru un rezultātu atņem no teorētiskā ietaupījuma uzpildē. Braukt īpaši pēc lētākas degvielas ir finansiāli pamatoti tikai tad, ja ietaupījums pārsniedz visas papildu izmaksas.

Avots: Eiropas Komisija