Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu diena 26. septembrī atgādina, ka valodu apguve nav tikai skolas priekšmets: tā palīdz sarunāties, mācīties un saprast cilvēkus ārpus savas ierastās vides. Latvijā šai dienai ir vēl viens skaidrs uzdevums — runāt par daudzvalodību, vienlaikus nošķirot latviešu valodas kā valsts valodas statusu no prasmēm, ko dod citas valodas. Ģimene var sākt ar īsu sarunu mājās, bet skolai pietiek ar vienu nodarbību, kurā bērni valodas izmanto praksē.

Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs publicē Eiropas Valodu dienas materiālus. Tie var palīdzēt izvēlēties aktivitāti pirms svētku dienas, negaidot īpašu pasākumu vai lielu projektu.

Autors: LinuxNet redakcija. Publicēts: 2026. gada 23. septembrī.

Kā radās Eiropas Valodu diena

Eiropas Valodu dienas pirmsākumi saistīti ar 2001. gada Eiropas Valodu gadu — Eiropas Padomes un Eiropas Savienības kopīgu iniciatīvu, kas pievērsa uzmanību valodu apguvei un Eiropas valodu daudzveidībai. Pēc šī gada 26. septembris kļuva par ikgadēju iespēju turpināt sarunu par valodām.

Šeit ir vērts atšķirt abu institūciju lomas. Eiropas Padome nav Eiropas Savienība: tās ir atšķirīgas organizācijas. Valodu dienas materiālus publicē Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs, savukārt Eiropas Savienības dalība iniciatīvas pirmsākumos palīdz skaidrot, kāpēc šī tēma ir pazīstama arī ES izglītības un kultūras kontekstā.

Dienas ideja nav noteikt, cik valodas katram cilvēkam jāzina. Tā mudina pamanīt, ka valodas ļauj piekļūt dažādām grāmatām, sarunām, studiju iespējām un ikdienas pieredzei. Pat dažas iemācītas frāzes var kļūt par sākumu interesei par citas valodas skanējumu un cilvēkiem, kuri tajā runā.

Kāpēc daudzvalodība Latvijā nenozīmē atteikšanos no latviešu valodas

Latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Šis statuss nosaka tās vietu valsts un sabiedriskajā dzīvē. Svešvalodu apguve ir cits jautājums: tā papildina cilvēka prasmes, bet nemaina valsts valodas statusu. Eiropas Valodu dienā šos divus tematus ir lietderīgi izrunāt atsevišķi, īpaši klasē, kur skolēni var vienu un to pašu vārdu dzirdēt dažādās valodās.

Latvijas valodu vide neaprobežojas ar dalījumu „latviešu valoda un svešvalodas”. Cilvēku ģimenēs skan arī citas mājas valodas, skolā tiek apgūtas svešvalodas, bet ceļojumos un internetā rodas saskare ar vēl citām. Vienam bērnam jauna valoda sākas mācību grāmatā, citam tā jau ir daļa no ģimenes ikdienas. Šīs pieredzes nav vienādas, un tās nav jāpadara vienādas, lai par tām runātu ar cieņu.

Daudzvalodība ir arī praktiska prasme. Cilvēks, kurš spēj uzdot vienkāršu jautājumu vai saprast īsu atbildi citā valodā, var vieglāk orientēties jaunā vietā. Taču valodas prasme nav tikai vārdu krājuma lielums. Svarīga ir arī gatavība klausīties, pārjautāt un pieņemt, ka tas pats jēdziens dažādās valodās var skanēt un lietoties atšķirīgi.

Ko ģimene var izmēģināt 26. septembrī

Lai izmantotu Valodu dienu, nav jāplāno visas dienas programma. Labāk izvēlēties vienu mazu uzdevumu, kuru iespējams paveikt kopā un pēc tam pārrunāt. Tas ļauj iesaistīties arī tiem, kuri vēl neprot nevienu svešvalodu.

• Izvēlieties trīs ikdienas vārdus, piemēram, „paldies”, „ūdens” un „māja”, un noskaidrojiet, kā tie skan ģimenei interesējošās valodās.
• Noklausieties īsu ierakstu citā valodā. Mēģiniet atpazīt pazīstamus vārdus un aprakstīt, kas skaņās šķiet jauns.
• Atrodiet mājās grāmatu, iepakojumu vai lietošanas pamācību ar tekstu vairākās valodās. Salīdziniet, kā katrā valodā uzrakstīta viena un tā pati doma.
• Palūdziet ģimenes loceklim iemācīt vārdu vai izteicienu valodā, ko viņš zina. Noskaidrojiet arī, kad to lieto.

Ja bērns vēlas turpināt, var vienoties par nelielu nākamo soli: nedēļas laikā iemācīties piecas noderīgas frāzes vai atrast bērniem piemērotu stāstu izvēlētajā valodā. Mērķis ir radīt iespēju valodu lietot, nevis vienā vakarā pārbaudīt sasniegumus.

Kā skolā runāt par valodām bez sacensības

Skolā Eiropas Valodu dienu var sasaistīt ar literatūru, ģeogrāfiju vai ikdienas saziņu. Viena iespēja ir veidot klases valodu karti: skolēni atzīmē valodas, ko izvēlējušies izpētīt, un atrod piemēru, kur šīs valodas var dzirdēt vai lasīt. Nevienam nav jāatklāj, kādā valodā runā viņa ģimene, ja viņš to nevēlas.

Cits uzdevums ir īss tulkošanas mēģinājums. Skolēni izvēlas vienkāršu teikumu, salīdzina tā atveidi dažādās valodās un pārrunā, kur vārdu secība vai izteiksmes veids atšķiras. Tādējādi uzmanība pievērsta novērošanai, nevis tam, kurš jau zina vairāk vārdu.

Skolotājs var noslēgt nodarbību ar jautājumu, kurā situācijā katram noderētu viena jauna frāze: ceļojumā, sarunā ar viesi, lasot vai skatoties filmu. Konkrēta situācija palīdz saprast, kāpēc valodu mācīties arī tad, ja brīva runāšana vēl šķiet tāls mērķis.

Pirms 26. septembra ģimene vai skola var apskatīt Eiropas Moderno valodu centra Valodu dienas vietni un izvēlēties savai vecuma grupai piemērotu materiālu. Labs sākums ir viena aktivitāte, pēc kuras rodas vēl viens jautājums par valodu.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe