Eiropas Valodu diena: ko 26. septembris nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu pēc Eiropas Padomes iniciatīvas atzīmē 26. septembrī. Latvijā šis datums dod iemeslu padomāt par valodām, ko lietojam ģimenē, apgūstam skolā un izmantojam darbā. Valodas izvēle var būt praktiska, taču tā skar arī piederību un iespēju saprast citam citu.

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienai ir noteikts pastāvīgs datums — 26. septembris. Tās uzmanības centrā ir valodu apguve un Eiropas valodu daudzveidība. Tā nav diena, kurā cilvēkam būtu jāpārvalda pēc iespējas vairāk valodu. Drīzāk tā mudina pamanīt, kā valodas darbojas ikdienā un kāpēc ir vērts turpināt tās mācīties.

Datums ir kopīgs atskaites punkts, bet tā nozīme katram var atšķirties. Vienam tā ir iespēja atsākt sen atliktas valodas mācības. Citam — brīdis pajautāt vecākiem vai vecvecākiem, kādus vārdus viņi lietoja bērnībā. Vēl kādam tas ir atgādinājums, ka saprašanās sākas ar vēlmi klausīties, arī tad, ja sarunbiedrs runā ar akcentu vai meklē īsto vārdu.

Latviešu valoda un daudzvalodība ikdienā

Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda un kopīga saziņas telpa. Vienlaikus cilvēki var lietot arī citas valodas — mājās, mācībās, ceļojumos vai saziņā ar kolēģiem. Šīs situācijas nav vienādas: sarunai ģimenē ir cita nozīme nekā darba dokumentam vai stundas uzdevumam.

Daudzvalodība nenozīmē, ka visās valodās jārunā vienlīdz brīvi. Cilvēks var vienā valodā lasīt, citā sarunāties un vēl kādā zināt tikai dažas pieklājības frāzes. Arī šādas prasmes palīdz veidot kontaktu. Tomēr ir svarīgi godīgi novērtēt savas spējas, īpaši situācijās, kur precīza saprašanās ir būtiska.

Eiropas Valodu diena ļauj abas domas turēt kopā: rūpēties par latviešu valodas lietojumu un ar cieņu izturēties pret citām valodām. Praktiski tas var nozīmēt skaidri izteikties kopīgajā saziņas valodā un vienlaikus dot otram laiku noformulēt atbildi. Pacietība sarunā bieži palīdz vairāk nekā pieņēmums, ka visi saprot vienus un tos pašus vārdus.

Ko par valodām izlemj ģimene un skola

Ģimenē valoda nereti ir saistīta ar attiecībām. Bērns var dzirdēt atšķirīgas valodas no dažādiem tuviniekiem, un katrā no tām var būt savi stāsti, joki un uzrunas formas. Pieaugušajiem nav jāpadara šī pieredze par sacensību. Noderīgāk ir atrast laiku sarunām un ļaut bērnam jautāt par nesaprotamiem vārdiem.

Skolā valodas apguvei ir cita struktūra: lasīšana, rakstīšana, klausīšanās un runāšana prasa regulāru vingrināšanos. Izvēloties, kurai svešvalodai veltīt vairāk laika ārpus stundām, var ņemt vērā bērna interesi un iespējas valodu patiešām lietot. Interese par dziesmām, grāmatām vai sarunām var palīdzēt noturēt mācīšanās ieradumu.

Arī kļūdas ir daļa no šī procesa. Ja bērns spēj uzdot jautājumu vai izstāstīt domu, pirms viņš prot to pateikt nevainojami, tā jau ir saziņas prasme. Pieaugušie var palīdzēt, atbildot pēc būtības un pēc tam mierīgi piedāvājot precīzāku izteiksmi. Tas dod iespēju mācīties, nezaudējot vēlmi runāt.

Darbā valodas prasme ir konkrēts uzdevums

Darba vidē jautājums nav tikai par to, cik valodu cilvēks norāda dzīves aprakstā. Svarīgi ir tas, ko viņš tajās spēj paveikt: izskaidrot klientam pakalpojumu, uzrakstīt saprotamu vēstuli, izlasīt instrukciju vai piedalīties sanāksmē. Šīs prasmes var būt dažādos līmeņos, tāpēc konkrēts apraksts ir lietderīgāks par vispārīgu apgalvojumu, ka valoda ir „zināma”.

Ja komandā ir atšķirīgas valodu prasmes, palīdz skaidri vienoties par saziņu. Piemēram, pēc mutiskas sarunas var īsi pierakstīt pieņemtos lēmumus, bet svarīgus terminus izskaidrot bez liekiem saīsinājumiem. Tā ir praktiska pieeja, kas palīdz cilvēkiem pārbaudīt, vai viņi uzdevumu sapratuši vienādi.

Valodas mācīšanos darbam ir vērts sākt ar vajadzību, nevis ar bezgalīgu vārdu sarakstu. Ja ikdienā jāatbild uz klientu jautājumiem, vispirms var apgūt biežākās sarunas. Ja jālasa tehniska informācija, vairāk palīdzēs nozares termini un lasīšanas prakse. Skaidrs mērķis ļauj pamanīt progresu arī tad, ja brīvas sarunvalodas vēl nav.

Kā 26. septembri izmantot bez īpaša pasākuma

Eiropas Valodu dienu var atzīmēt arī pavisam vienkārši. Izvēlieties vienu valodu un nelielu uzdevumu, ko iespējams paveikt tajā pašā dienā: izlasīt īsu tekstu, noklausīties sarunu vai iemācīties dažus vārdus, kas vajadzīgi reālā situācijā. Nākamajā dienā pie tiem var atgriezties, lai pārbaudītu, kas palicis atmiņā.

Ģimenē var salīdzināt, kā dažādās valodās sauc kādu ikdienišķu lietu, un pajautāt, kur katrs šo vārdu dzirdējis. Skolēns var izvēlēties īsu tekstu sev interesējošā tēmā. Pieaugušais var pārskatīt vienu darba situāciju, kurā viņam trūkst vārdu, un apgūt tieši tai vajadzīgās frāzes.

Ja rodas vēlme piedalīties publiskā norisē, tās laiku un vietu ir vērts pārbaudīt pie rīkotāja. Savukārt, lai atcerētos pašas dienas datumu un ieceri, var ieskatīties Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienas lapā.

Avots: Eiropas Padome